Šajā vakarā satiksies trīs gara radinieces, trīs izcilas 19./20. gadsimta mijas sievietes mākslinieces, jauna ceļa gājējas: franču rakstniece Kolete (Colette, 1873–1954), vācu gleznotāja Paula Moderzone-Bekere (Paula Modersohn-Becker, 1876–1907) un latviešu dzejniece un dramaturģe Aspazija (1865–1943). Viņas satiksies grāmatā „Trois parfums de femmes – Sievietes viņpus klusēšanai", kurā kopā ar lieliskām Christophe Fouin fotogrāfijām apkopotas esejas par šīm trim māksliniecēm.
Katra no viņām viennozīmīgi ir spilgta parādība savas zemes kultūras dzīvē, bet visas kopā – kā tilts, kas vieno Vāciju, Franciju un Latviju.
2008. gadā Castel Novel pakājē pie Brīves pilsētas tika atklāts parks "Koletes dārzi", gandrīz 5 hektāru platībā. Parka nosaukums dots par godu izcilajai franču rakstniecei Koletei, kurai visas dzīves garumā bija būtiski saglabāt saikni ar dabu un kura no 1912. līdz 1924. gadam bieži uzturējās Castel Novel.
Koletes dziļā mīlestība pret dabu – tās saknes meklējamas bērnībā, kas aizvadīta Burgundijas laukos, – veidoja viņas jūtīgumu un nevaldāmo brīvības gribu. Dārzi un parki Koletei sniedza iedvesmu un atpūtu. Ziedi, augi un dzīvnieki ideāli ļauj atveidot cilvēkus un viņu rīcību. Visi Koletes romāni "caur puķēm" daiļrunīgi stāsta gan par viņas dzīvi, gan ainavisko vidi. Ap 1900. gadu, kad notiek pievēršanās modernismam, Kolete izvēlas tā laika sievietei netipisku dzīvesstāstu, ar mākslas palīdzību cenšoties atsvabināties no sabiedrības važām un tiekties pēc neatkarības un brīvības.
To pašu var teikt par divām citām izcilām sievietēm un māksliniecēm, kuras dzīvoja tajā pašā laikā, kaut arī citos apstākļos un citās Eiropas zemēs – Vācijā un Latvijā.
Brēmenes māksliniece Paula Moderzone-Bekere dzīvoja Ziemeļvācijas ciematā Vorpsvēdē un savu darbu motīvus atrada Teifeslmorā, smagā darbā rūdītos cilvēkos. Ap 1900. gadu viņa pirmo reizi iepazīst Parīzi – 19. gadsimta kultūras galvaspilsētu, pilsētu, kura kļūst par vietu, kur viņai atkal un atkal gribas atgriezties, lai beidzot veidotu to, kas nodarbina viņas iztēli un prātu, – jaunu skatījumu uz meiteni un sievieti. Parīze atbrīvo. Atbrīvo no ģimenes kontroles, atbrīvo, lai domātu, atbrīvo, lai uzdrīkstētos to, kam līdz tam trūka drosmes. Vēlāk, 1906. gadā, viņa Parīzē strādā kā apskurbusi – rodas viena glezna pēc otras. Ieceru ir tik daudz, ka māksliniecei bieži pietrūkst laika tās pabeigt. Starp šai laikā radītajiem pašportretiem īpaša vieta ir stājglezniecības darbam ar parakstu: „Šo es gleznoju 30 gadu vecumā savā 6. kāzu dienā. P.B." Glezna kā lūgšana.
Pēc daudziem konfliktiem māksliniece tomēr nolēma atgriezties savā agrākajā dzīvē un 1907. gada pavasarī atstāja pilsētu, kurā bija tapuši viņas nozīmīgākie darbi. Tajā pašā gadā 31 gada vecumā viņa mirst. Paula Moderzone-Bekere uzskatāma par modernisma aizsācēju vācu glezniecībā.
Dzejniece dramaturģe un sabiedriska darbiniece Elza Rozenberga (Aspazija) ir viena no nozīmīgākajām personībām latviešu kultūras vēsturē. Viņas pseidonīms – sengrieķu valdnieka Perikla izglītotās līdzgaitnieces vārds – norāda uz dzejnieces interesi un sajūsmu par antīko Grieķiju.
Sievietes loma tā laika sabiedrībā bija pamatā Aspazijas augošajam protestam un vēlmei pēc citas dzīves. Sekodama savai pārliecinošajai tieksmei pēc mākslas, teātra un literatūras pasaules, Aspazija izraujas no proviciālisma šaurības un dodas uz Rīgu. Tur notiek viņas satikšanās ar Eiropas humānisma pasauli un idejām. Ar personisko izaugsmi un aktivitātēm, ar savu daiļradi dzejniece veido ceļu modernās sievietes tēlam latviešu literatūrā.
Kas vieno visas šīs sievietes, un kas fascinē viņu karjerā 20. gadsimta pašā sākumā?
Vēlme savā dzīvē kaut ko sasniegt. Kaislība, tāluma ilgas, gatavība riskēt, ilgas pēc slavas. Godkāre. Māksla, literatūra un mūzika.
Un tagad arī grāmata – „Trois parfums de femmes – Sievietes viņpus klusēšanai".
Pasākumā piedalās Francijas un Vācijas vēstnieki Latvijā.
Riharda Dubras dziesmu ciklu ar Aspazijas vārdiem izpildīs vokālā grupa Anima Solla. Dziesmu cikls tapis šī triju valstu kopprojekta ietvaros, un vokālā grupa Anima Solla ar to jau divas reizes uzstājusies Francijā. Grupas vadītāja – Mārīte Puriņa.
Pasākums veidots Eiropas projekta „Sievietes viņpus klusēšanai" ietvaros, ko iniciēja Francijas biedrība „L'Aura des Arts", lai ar mākslas un kultūras starpniecību sekmētu labāku savstarpēju iepazīšanos un labāku savstarpēju sapratni Eiropā. Šī grāmata ir pirmais paliekošais darbs, ko mēs dāvinām viens otram un ar kuras palīdzību vēlamies popularizēt mūsu kultūras partnerību.
Tuvāka informācija par pasākuma norisi pa tālr. 67764295 (Astrīda Cīrule) vai 67272643 (Sigita Kušnere).