Kaut kā bija iegadījies, ka apskatot pēdējā laika „aktuālās” filmas sanāca tikai „liet indi” un negatīvismu. Tāpēc gribējās atrast kādu filmu, kas ieviestu balansu patreizējā disharmoniskajā situācijā. Skaitlis 23, kas Latvijas kino rotācijā solās nonākt nākamnedēļ likās iespējamais kandidāts šai misijai. Var likties dīvaini, kāpēc tā, jo filma ar „gumijas ģīmi” Džimu Keriju galvenajā lomā diez vai var piedāvāt kaut ko vairāk par veco labo ASV „tualetes humoru”.
Sev neizprotamu, subjektīvu iemeslu dēļ, man vienmēr mazliet ir simpatizējis mistera Kerija komiķa darbs, lai arī cik tas būtu jēls, stulbs, atsaldēts, infantils utt. Reizēm pa vidu visām iepriekšminētajām lietām gadās kāds rets, bet baudāms moments. Piemēram, no filmas Dumb and Dumber atmiņā palikusi aina kur Kerijs strādā par šoferi. Dāma apkrāvusies ar koferiem lūdz nogādāt viņu līdz lidostai. Kerijs brauciena laikā uzsāk fantastisku dialogu –
Kerijs: „Kāpēc dodaties uz lidostu? Vai kur lidosiet?”.
Dāma: „Kā gan jūs to uzminējāt?”.
Kerijs: „Ievēroju jūsu bagāžu, kur tad lidosiet?”.
Dāma: ”Uz Aspenu”.
Kerijs: „Hmmm, Kalifornija, lieliski!”.
Kā patīkams pārsteigums bija Kerija „nopietnā” loma filmā Eternal Sunshine of the Spotless Mind un, tas daļēji izskaidro, kāpēc filmu Skaitlis 23 uzlūkoju cerību pilnām rozā brillēm.
Tomēr, noskatoties filmu iestājas tāds kā aukstas dušas efekts. Bija grūti noticēt, ka ir iespējams uzražot tādu savārstījumu un pasniegt kā psiholoģisku trilleri. Nevar prognozēt kādas pērles vēl šogad iznirs kino jūras virspusē, bet ir liela iespēja, ka Skaitlis 23 varētu būt gada lielākā izgāšanās. Pilnīgs fiasko.
Filmu vienkārši ir nepanesami izturēt, vienalga vai jūs esat cilvēks, kam ir grūtības koncentrēt uzmanību uz kaut ko vienu ilgāk par minūti, vai arī ja jūs esat pacietības iemiesojums. Vienkārši nav vērts. Šeit nav, ne trillera, ne psiholoģijas, ir tikai saraustīts, bezjēdzīgs stāsts, kuru autoriem nu nekādi neizdodas sasiet kopā. Nav tā, ka filmas lielais mīnus ir haotiskais, absurdais sižets, kuram izsekot līdzi nav gandrīz iespējams. Piemēram, D. Linča filmās nereti notiek līdzīgi, bet tas nerada tādu efektu, jo filmas beigās nenotiek taisnošanās, kāpēc iepriekšējās stundas garumā noticies tāds „bezsakars”.
Trakākais, ka Holivudas viduvējības ir saskatījušās psiholoģijas trillerus un līdzīgas filmas un tagad mēģina imitēt, ko sarežģītu un dziļu. Pie tam autori bezkaunīgi ir nospēruši sižetu no Darrena Aronovkaja filmas Pi, kurā darbojas ar skaitli Pi apsēsts galvenais varonis, gluži kā šajā Kerijs ar skaitli 23. Tādus aizlienētus tēlus šeit var atrast vēl un vēl.
Tātad filmas gaitā suņu ķērāju Volteru sakož suns vārdā Neds. Un tam ir nozīme. Tad Voltera rokās nonāk grāmata, kurā viņš saskata savu dzīves stāstu un pēkšņi visam ir nozīme. Galvenais varonis kaut ko auro, uzbudinās un fanātiski saskata visur un visā skaitli 23. Viņa secinājumu loģikā labāk nemaz nevajag iedziļināties, jo tā ir tik vienpusēja, ka pat cirvim būtu ko teikt. Viņš tendenciozi dala, reizina, pieliek, atņem, lai iegūtu rezultāta 23. Ik pa brīdim uz viņu dziļdomīgi pablenž suns Neds, kurš filmas intelektuālajā karā šķiet ir uzvarētājs. Beigās notiek bezgala neveiksmīgs mēģinājums apskaidrot, kas tad te īsti notiek. Un seko idiotiskas klišeju lavīnas.
Vārdu sakot, ja gribat saprast par ko ir raidījums, iesaku noskatīties. Var lietot arī kopā ar alkoholu un neņemt vērā, ka filma ir pozicionēta kā psiholoģisks dziļo dimensiju spogulis, tad var arī sanākt tāda kā komēdija, kurā Kerijs ir mazliet kompetentāks.
Par filmas režisoru Šūmahera kungu baumo, ka viņš esot izdomājis betmena kostīmā novērojamos krūšu galus. Šis gadījums vēl joprojām izraisa nelāgus geju jokus un vispārēju jautrību par kino industriju. Tā, manuprāt, ir teicama vizītkarte filmai Skaitlis 23.
Lomās: Jim Carrey, Virginia Madsen, Logan Lerman, Danny Huston, Lynn Collins, Rhona Mitra, Mark Pellegrino
