Latvijas augstskolu studenti Ķīpsalā vispirms mēģinājumā, bet pēc tam īpašā ieskaņas koncertā izdziedās un izdejos Latvijas programmas dziesmas un dejas. Skatītājiem būs iespēja redzēt un dzirdēt arī visu triju Baltijas valstu kopējo programmu. Koncertā piedalās 15 Latvijas augstskolu un koledžu kori, tautas deju ansambļi un pūtēju orķestri.
Koru virsdiriģents ir Juris Kļaviņš, diriģenti - Māra Marnauza, Ilze Valce, Kaspars Ādamsons un Ivars Cinkuss, pūtēju orķestru virsdiriģents - Māris Martinsons, diriģents - Jānis Puriņš, tautas deju ansambļu virsvadītājs - Rolands Juraševskis, asistents - Egils Polis. Programmas galvenais režisors ir Jānis Siliņš, asistents Juris Jonelis. Solisti - Tatjana Kopača un Jānis Petrovskis, koncertmeistars Roberts Hansons.
Biļetes cena – Ls 1,50, tās var iegādāties Biļešu paradīzes kasēs un pirms koncerta, Ķīpsalas hallē
Baltijas studentu Dziesmu un deju svētku tradīcija sākās 1956.gadā Tartu un kopš tā laika notikuši jau 15 svētki, pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm - 6 Igaunijā, 4 Lietuvā un 5 Latvijā. Gatavojoties svētkiem, katras valsts izglītības un zinātnes ministrija izveido rīcības komiteju un māksliniecisko padomi.
Latvijā Rīcības komiteju vada izglītības un zinātnes ministrs R.Broks, bet māksliniecisko padomi – Latvijas Kultūras akadēmijas rektors J.Siliņš. Rīcības komitejā darbojas augstskolu un IZM pārstāvji, bet galvenie mākslinieciskie vadītāji ir pieredzējušākie studentu koru, tautas deju ansambļu un pūtēju orķestru vadītāji.
Gatavojot 3 Baltijas valstu kopējo pieteikumu UNESCO dziesmu un deju svētku iekļaušanai Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu skaitā (pieņemts 2003.gadā), „Gaudeamus" svētku tradīcija tika minēta kā viena no šī mantojuma izpausmēm.