Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte: „Cēsu mākslas festivāls ir profesionāls un augstvērtīgs notikums Latvijas kultūrā ar skaidru vēstījumu – māksla un kvalitatīva kultūrtelpa reģionos ir nepieciešama un pieprasīta. Vietējās kopienas, kuras apzinās mākslas un kultūras nepieciešamību savā ikdienā, ir ieguvējas ilgtermiņā, jo investīcijas netiek ieguldītas tuksnesī, bet gan vietā, kur grib dzīvot cilvēki, tātad – izglītotā un kultūras bagātā vidē. Cēsis un tās mākslas festivāls tiecas sasniegt šos augstos mērķus, piesaistot arī ievērojamu skaitu vietējo un ārvalstu tūristu."
Festivāla vizuālās mākslas sadaļā paredzētas vairākas skates ar Latvijas, pārējo Baltijas valstu un Krievijas mākslinieku piedalīšanos. Apjomīgākā no tām būs jau tradicionālā Baltijas laikmetīgās mākslas izstāde Cēsu Vecajā alus brūzī, kurai šoreiz dots nosaukums „Starptelpa". Izstādē būs pārstāvēti gan tādi zināmi vārdi kā gleznotāja Helēna Heinrihsone, tēlnieks Aigars Bikše, fotogrāfi Māra Brašmane un Alnis Stakle –, gan arī jaunie autori Ivars Drulle un Reinis Hofmanis. Savukārt Cēsu Pils klēts būs atvēlēta multimediālam projektam „Džons Keidžs Krievijā un pasaulē", kura autors Sergejs Bugajevs „Afrika" ir viens no šībrīza Krievijas aktuālas mākslas ainas spilgtākajām parādībām. Turpat klētī varēs novērtēt arī mākslinieku Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna veidoto instalāciju „Kas man ko skumt, sēžot vienam rožu dārzā" un modes mākslas izstādi, kuras kuratore jau otro gadu ir Gundega Skudriņa. Festivāla tradicionālā personālizstāde šoreiz atvēlēta fotogrāfam Jānim Deinatam, tā būs skatāma Cēsu Izstāžu namā.
„Šajos piecos gados festivāls ir nostabilizējies, iekarojis publikas un atbalstītāju simpātijas un noturējis augstus mākslinieciskos kritērijus. Tas ir kļuvis par prestižu kultūras notikumu Latvijā!", tā festivāla direktors Juris Žagars.
Arī šogad atklāšanas koncertā būs iespēja dzirdēt jauneklīgo un vienmēr pārsteidzošo kamerorķestri Sinfonietta Rīga mākslinieciskā vadītāja Normunda Šnē vadībā. Koncerta programmā – izcilās krievu modernistes Sofijas Gubaiduļinas un franču mūzikas ekscentriķa Erika Satī skaņdarbi. Kā jau ierasts, festivālā paredzēts arī viesmākslinieku kolektīva koncerts – Īlingas simfoniskais orķestris (Lielbritānija) kopā ar Londonā dzīvojošo latviešu pianistu Reini Zariņu atskaņos Jāņa Mediņa Klavierkoncertu. Oriģinālu kamermūzikas programmu dzirdēsim spožās latviešu dziedātājas Ingas Kalnas un klavieru kvarteta RIX koncertā „Josifs Brodskis un Venēcija", kam komponists Arturs Maskats sagatavojis īpašu jaundarbu ar Josifa Brodska tekstiem. Kā vienmēr, arī šajā festivālā tiks veltīta uzmanība latviešu komponistiem – jubilāriem. Koncertā Sv. Jāņa baznīcā izskanēs Romualda Jermaka un Romualda Kalsona mūzika Inta Dāldera un Tālivalža Dekšņa interpretācijā. Savukārt festivāla noslēguma koncerts būs veltīts Imanta Kalniņa jubilejai – tajā dzirdēsim komponista oratoriju „Rīta cēliens" Valsts akadēmiskā kora „Latvija" un solistu Kristīnes Zadovskas, Viestura Jansona un Krišjāņa Norveļa izpildījumā. Savukārt koncerta otrajā daļā izskanēs amerikāņu minimālista Filipa Glāsa Ceturtā simfonija „Varoņi" (Heroes). Galā koncerta muzikālā vadība būs jaunā, temperamentīgā latviešu diriģenta Aināra Rubiķa rokās, savukārt par iespaidīgu vizuālo risinājumu Cēsu Pils parkā rūpēsies režisors Dāvis Sīmanis un gaismu mākslinieks Igors Kapustins.
Teātra mākslas programma piedāvās divas interesantākās pēdējo sezonu kamerizrādes – Regnāra Vaivara skatuvisko versiju pazīstamajam stāstam par trauksmaino Aiju un viņas mūža vīriešiem – Dailes teātra izrādi „Aija pēc Jaunsudrabiņa" – un Jaunā Rīgas teātra izrādi „Melnais piens", JRT aktieru un režisora Alvja Hermaņa kopdarbu par Latvijas lauku tēmu.
Festivāla kino sadaļu veidos divas programmas. Īpaša dāvana kino gardēžiem būs leģendārās kino zinātnieces Valentīnas Freimanes veidotā franču kino klasikas izlase – tiks demonstrēti 20. gadsimta pirmās puses izcilāko franču režisoru Renē Klēra, Marsela Karnē, Robēra Bresona, Anrī Žorža Kluzo u. c. darbi. Savukārt, jau tradicionāli atzīmējot aizvadītā gada spilgtāko veikumu latviešu kino, būs iespēja noskatīties spēlfilmas „Seržanta Lapiņa atgriešanās" (rež. Gatis Šmits) un „Dancis pa trim" (rež. Arvīds Krievs), kā arī dokumentālās filmas „Homo@lv" (rež. Kaspars Goba) un „Kā tev klājas, Rūdolf Ming?" (rež. Roberts Rubīns).
Mākslas festivāla „Cēsis 2011" ietvaros jau otro gadu notiks starptautiska konference. Šogad tās tēma ir „Eksperiments un izcilība". Konferences uzdevums ir rosināt diskusiju par radošā eksperimenta pāraugšanu izcilībā caur katra indivīda un nācijas kultūras prizmu. Šī tēma piesaka neskaitāmas un daudzveidīgas interpretācijas, kas būs skatāmas jau nākošajā – 2012. gada Cēsu mākslas festivālā, jo festivāls ir saņēmis Eiropas Savienības programmas „Kultūra 2007–2013" finansējumu projektam, kura nosaukums arī ir „Eksperiments un izcilība".
Pirmo reizi Cēsu mākslas festivāls sadarbībā ar tā patronu SEB banku dos iespēju sevi parādīt un pierādīt jaunajiem radošajiem izcilniekiem – no 17. jūnija līdz 15. jūlijam norisināsies audiovizuālo darbu konkurss jauniešiem. Konkursa moto, līdzīgi kā šī gada Baltijas laikmetīgās mākslas izstādes nosaukums, ir „Starptelpa". Darbus jaunieši aicināti iesniegt SEB Studenta Bankas mājas lapā www.draugiem.lv/studentabanka, kur iespējams arī iepazīties ar konkursa nolikumu un visiem nosacījumiem. Iesniegtos darbus vērtēs festivāla žūrija, un labākie no tiem tiks demonstrēti festivāla laikā Cēsu pilsētas Rožu laukumā.
Jau piekto gadu Cēsu mākslas festivāla patrons ir SEB banka. Valsts finansējumu festivālam piešķīrusi Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ilggadējie festivāla oficiālie atbalstītāji ir SIA „Alfor", SIA „Latvijas Mobilais Telefons" un Cēsu pilsētas pašvaldība.
Biļešu tirdzniecība tiks uzsākta 16. jūnijā. Tās būs iespējams iegādāties internetā www.bilesuparadize.lv, kā arī visās „Biļešu paradīzes" kasēs, Cēsu Kultūras un informācijas centrā un pasākumu norises vietās. Biļetes pērkot ar SEB bankas maksājumu karti, tiek piemērota 10% atlaide.
Vairāk informācijas: www.cesufestivals.lv
