Vācbaltu numismāta Antona Buhholca zinātniskā darbība noritējusi Rīgā. Galvenais viņa darbības lauks bija Livonijas kultūras pieminekļu apzināšana, darbojoties Vēstures un senatnes pētītāju biedrībā, Rīgas Doma inspektorātā u. c. institūcijās, kā arī svarīgāko kultūrvēsturisko izstāžu veidošana, darbs arheoloģijā un numismātikā. Anotns Buhholcs bija 19. gadsimta otrās puses lielākā autoritāte numismātikā. Par viņa plašajām zināšanām, spējām sistematizēt un izdarīt secinājumus liecina apjomīgais darbu klāsts numismātikā, arheoloģijā, pētījumi par Livonijas vēsturi, senās Rīgas vēsturi un topogrāfiju, Livonijas zeltkaļiem un atsevišķām kultūrvēsturiski svarīgām personībām. Pāragrās nāves dēļ palika nerealizēts viņa nodoms uzrakstīt Baltijas monētu vēsturi.
Izstādes ekspozīcija sniedz koncentrētu ieskatu Antona Buhholca mūža liecībās. Tajā izstādīti memoriālie priekšmeti, zinātnisko rakstu publikācijas, manuskripti, dokumenti, Buhholca vadītās Mārtiņsalas arheoloģiskās izpētes gaitā 1897. gadā iegūtās monētas. Jāatzīmē, ka pirmās Rīgā kaltās monētas – brakteāti ar bīskapa attēlu, zizli un krustu (bīskapa Alberta I feniņi, 1199–1229) un brakteāti ar bīskapu pusmēnesveida cepurē (bīskapa Nikolausa feniņi, 1229–1253) tika atrasti 1897. gadā tieši Antona Buhholca izrakumos Mārtiņsalā.
Buhholca monētu kolekcijas reti un unikāli eksemplāri būs izstādīti hronoloģiskā secībā, skatītājam sniedzot iespēju uzskatāmi izsekot monētu kalšanas Rīgā astoņiem gadsimtiem. Medaļu kolekcijas eksponāti būs vērtīgi mākslas darbi - vēstures liecības. Jāpiebilst, ka Antona Buhholca kolekcionāra gars kaismīgi apkopoja kolekcijās gan numismātiku, gan mākslas darbus, gan ļoti prozaiskas liecības, kā, piemēram, kvīti, kas apliecina, ka viņa tēvs 1867. gadā ir samaksājis 2 rubļus par suņa turēšanas nodokli.
Antona Buhholca Baltijas monētu un medaļu kolekcija ir vispilnīgākā zināmā šāda veida kolekcija pasaulē, testamentā viņš to novēlēja Krievijas Baltijas provinču vēstures un senatnes pētītāju biedrībai. Pašlaik tā glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un veido numismātikas kolekcijas kodolu. Šīs kolekcijas katalogu publikācijai sagatavoja Antona Buhholca skolnieks numismāts Heinrihs Johumsens. 1919. gadā darbs bija gatavs iespiešanai; tajā bija aprakstītas 4854 monētas un medaļas. "Tas tiešām ir darbs, kas pelnījis drīz tikt pilnībā iespiests, lai darītu pieejamu Baltijas numismātikas draugiem šo skaisto kolekciju ar tās daudzajiem retajiem eksemplāriem," – tā par kolekcijas katalogu 1928. gadā rakstīja numismāts Reinholds fon Zengbušs, H.Johumsena pēctecis. Diemžēl toreiz Vēstures un senatnes pētītāju biedrībai grūto finansiālo apstākļu dēļ nebija iespējams katalogu izdot... 21. gadsimts izrādījās labvēlīgāks - pateicoties atbalstītājiem un muzeja speciālistu darbam, Buhholca kolekcijas katalogs ir izdots grāmatā un tajā atrodamās kultūrvēstures liecības būs izziņas avots šodienai un turpmākajām paaudzēm.
Lai padarītu katalogu pieejamāku visiem Baltijas vēstures pētniekiem, numismātiem, kā arī plašākam interesentu lokam, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Numismātikas un dārgmetāla nodaļas speciālisti sagatavoja darba faksimila izdošanu. Faksimilizdevuma priekšvārds un komentāri ir latviešu un vācu valodā. Grāmatu, kas jau tagad ir bibliogrāfisks retums (tikai 250 eksemplāri), varēs iegādāties Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Buhholca kolekcijas katalogs sastāv no trim daļām. Tajā aprakstītas 4464 monētas un 419 medaļas. Pirmajā daļā aprakstītas Livonijas valstu konfederācijas pastāvēšanas laikā kaltās monētas. Monētu apraksti pēc to kalšanas vietām un valstīm sniegti sekojošā secībā: Tartu bīskapija, Livonijas ordenis (Tallina, Rīga un Cēsis), Rīgas arhibīskapija, Rīgas arhibīskapijas un Livonijas ordeņa kopkalumi Rīgā, Sāmsalas-Vīkas bīskapija, Rīgas brīvpilsēta. Otrajā daļā aprakstītas poļu, zviedru un krievu valdīšanas laikā kaltās monētas. Trešajā daļā aprakstītas 16.-19. gs. medaļas, saistītas ar Livonijas vēsturi: Katalogā sniegti monētu attēlu un ģerboņu apraksti, atzīmēta monētu retuma pakāpe, materiāls. Medaļām sniegti attēlu un leģendu apraksti, kalšanas vieta, autors, ja tas zināms; personām arī biogrāfijas, amati un nopelni.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Numismātikas un dārgmetālu nodaļā glabājas ap 70 000 vienību liela numismātikas kolekcija. Tā ir vissenākā, kā arī viena no vērtīgākajām monētu kolekcijām Latvijā, kas sākusi veidoties jau 18. gadsimtā. Tās pamatā bija Rīgas ārsta Nikolausa Himzeļa kolekcija, kas 1773. gadā tika uzdāvināta Rīgas pilsētai. Vēlāk tā tika papildināta ar dažādiem, pārsvarā vācbaltiešu, dāvinājumiem un pirkumiem. Īpaši vērtīga bija Rīgas virsmācītāja Liborija Bergmana (1754–1823) monētu kolekcija, kas tika nopirkta 1795. gadā. Himzeļa muzeja numismātikas kolekcijas kārtošanu 1842. gadā uzņēmās Rīgas teologs, skolotājs, aktīvs sabiedriskais darbinieks, kolekcionārs un numismāts Augusts Vilhelms Buhholcs (1803–1875). Viņa laikā kolekciju papildināja 1874. gadā Vīnē iegūtās Livonijas monētas. 1881. gadā Himzeļa muzeja numismātikas kolekcija tiek apvienota ar Rīgas pilsētas monētu krājumu, kas glabājās pilsētas bibliotēkā, un ieguva vienu apzīmējumu – Rīgas pilsētas monētu kabinets. Tā kārtošana un pārzināšana tika uzticēta Augusta Buhholca dēlam – izcilam un ievērojamam vācbaltu numismātam un arheologam Antonam Buhholcam (1848–1901).
Pēc izcilā, talantīgā numismāta nāves pagājis jau vairāk kā gadsimts. Šajā laikā numismātikas zinātne Baltijas valstīs attistījusies ļoti strauji. Veikti jauni nopietni pētijumi, izdoti vairāki raksti un monogrāfijas. Tikai nesen pierādīts, ka Rīgā monētas kaltas 13. gadsimtā – bīskapa Alberta un bīskapa Nikolausa laikā. Atrastas un identificētas līdz šīm nezināmas Kurzemes bīskapijas un agrās Sāmsalas-Vīkas bīskapijas monētas. Pētijumi veikti par Cēsu un Kokneses monētu kaltuvēm, izstrādāta agro Tallinas un Tartu monētu topoloģija un periodizācija, u.t.t..