Dziesmu un deju svētku tradicionālie pasākumi – atklāšanas ceremonija, noslēguma koncerts, dejotāju un dziedātāju uzstāšanās – norisināsies brīvā dabā, Tallinas Dziesmu svētku estrādē. Iepriekšējos svētkos, kas notika 2009. gada vasarā, dalībnieku skaits bija aptuveni 40000. Dziesmu svētku pasākumus trīs dienu laikā apmeklēja aptuveni 154000 cilvēku, savukārt Deju svētku koncertus noskatījās gandrīz 34000 cilvēku.
Ikviens var klātienē izbaudīt tradicionālo Dziesmu un deju svētku gājienu, kurā visi svētku dalībnieki kopā mēros ceļu no Tallinas centra līdz Dziesmu svētku estrādei. Tikpat nozīmīga tradīcija ir lāpa, kas svētku laikā deg Dziesmu svētku estrādes bākā.
XI Jauniešu dziesmu svētku koncerts, kas notiks 3. jūlijā, ir iespaidīga, aptuveni sešas stundas gara dažādu koru un orķestru uzstāšanās. Dziesmu un mūzikas vareno spēku visspilgtāk var sajust svētku apvienotā kora, ap 18000 dziedātāju, priekšnesuma laikā.
XI Jauniešu deju svētku koncerti norisināsies 1. un 2. jūlijā, kur divu stundu garajā uzvedumā piedalīsies tūkstošiem deju un akrobātisko grupu dalībnieku. Dejotāji veidos iespaidīgus deju rakstus, un kopumā tiks parādīti vairāk nekā 20 deju un akrobātisko numuru.
Turklāt pirmais deju uzvedums notiks jau XI Jauniešu dziesmu un deju festivāla atklāšanas ceremonijas laikā. Apvienotais dziedātāju koris atradīsies uz dziesmu skatuves, savukārt dejotāji uzstāsies laukumā skatuves priekšā.
Izvēloties sēdvietas, jāņem vērā, ka deju uzvedumus vislabāk ir vērot no augšas, lai izbaudītu brīnišķīgus dejotāju veidotos rakstus visā to krāšņumā. Savukārt vieta tuvāk skatuvei ļauj skatītājiem aplūkot skaistos dejotāju tautas tērpus, kā arī izprast deju nianses.
Dziesmu un deju svētku tradīcija, kas pulcē kopā desmitiem tūkstošu mākslinieku, Igaunijā aizsākusies 1869. gadā, kad Tartū notika pirmais šāda veida festivāls. Kopš 1896. gada svētki norisinās Tallinā, un tiek organizēti reizi piecos gados. Tikpat bieži notiek arī Jauniešu dziesmu un deju svētki. Kopš 1934. gada, kad nosaukumu pārdēvēja par „Dziesmu un deju svētkiem", tie ietver arī tautas deju uzvedumus. 2003. gada novembrī UNESCO pasludināja Igaunijas Dziesmu un deju svētkus par Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma meistardarbu.