Latgales kultūru, savstarpēji ietekmējoties, veidojušas daudzas tautības un etniskās grupas, kas novadā dzīvo jau gadsimtiem ilgi. Latgales kultūras mantojumu pārstāv tādi arhitektūras pieminekļi kā katedrāles, baznīcas, sabiedriskās ēkas, pilsētu ansambļi, kā arī lauku viensētas, raksturīgās apdzīvotās vietas un kultūrainavas. Latgales kultūras tradīcijas – valoda, tautasdziesmas, dejas, amatniecība (īpaši podniecība) veido nozīmīgu Latvijas nacionālās kultūras daļu.
Šoreiz Latgali Rīgā pārstāvēs Tautas lietišķās mākslas studijas „Klūga", „Pūpoli", „Pūdnīku skūla" un „Dzīpariņš".
Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja Tautas lietišķās mākslas studijas "Klūga" un Višķu Tautas lietišķās mākslas studijas „Pūpoli" vadītājs ir Tautas Daiļamata meistars Viktors Kuhaļskis.
Tautas lietišķās mākslas studija "Klūga" darbojas no 1980. gada un ir izveidojusies par vienu no labākajām pinēju studijām Latvijā. Studijā darbojas 31 pinējs, 8 no tiem ir ieguvuši Tautas Daiļamata meistara goda nosaukumu. Studijas darbu raksturo vadītāja Viktora Kuhaļska mērķtiecīgi izveidotā apmācības programma un metodiski darba organizācija, kā rezultātā darinātajiem priekšmetiem ir augsts mākslinieciskais līmenis. Studijas vadītājs V. Kuhaļskis neliedz savu padomu arī citos Latvijas rajonos strādājošiem daiļamatniekiem un aktīvi iesaistās dažādos pasākumos ar pinēja amata demonstrējumiem, kas veicina prasmes saglabāšanu. Darbošanās studijā tās dalībniekiem ir pilnvērtīga brīvā laika pavadīšanas iespēja, redzesloka paplašināšana, amata apgūšana, mākslinieciskās gaumes audzināšana un līdz ar to kulturāla cilvēka - mūsu sabiedrības pilnvērtīga locekļa veidošanās. Ar saviem darbiem studijas dalībnieki piedalās valsts mēroga tautas lietišķās mākslas izstādēs, kā arī reprezentē Latvijas kultūru ārvalstīs.
Viktora Kuhaļska darbības rezultātā 1999. gadā Višķu pagastā tika nodibināta Tautas lietišķās mākslas studija „Pūpoli". Pēdējos gados studijas dalībnieki publikai piedāvā interaktīvas izstādes – izstādē tiek demonstrēta pinumu tapšana.
1989. gada februārī vairāki Rēzeknes podnieka Evalda Vasilevska mācekļi nolēma apvienoties un strādāt kopā, lai pasargātu podniecības amatu no izzušanas. „Pūdnīku skūlu" raksturo tas, ka tā radošais kolektīvs rūpējas par tradicionālās podniecības saglabāšanu, nelieto industriālas un veselībai kaitīgas tehnoloģijas, izstrādājumu apdedzināšanu veic bedres tipa malkas keramikas apdedzināšanas cepļos. Veido darbus, kuru forma loģiski izriet no apstrādes paņēmieniem, kā arī popularizē keramikas trauku lietošanu sadzīvē. Darbā balstās uz atziņām, ka amatniekam jāmācās no materiāla. Par tradicionālās podniecības izstrādājumu var dēvēt tikai to, kura izgatavošanā saglabāta tradicionālā tehnoloģija.
TLMS „Dzīpariņš" darbojas no 1987. gada Rēzeknes pilsētas kultūras namā. Studijas audējas darina lieliskus lina auduma galdautus, pēta Latgales segas Latgales kultūrvēstures muzejā, kā arī auž lupatu grīdas segas.
Šo četru tautas lietišķās mākslas studiju darbu izstāde Mencendorfa namā būs nozīmīgs notikums ne tikai studiju radošajā darbībā, bet arī visas Rīgas tradicionālās kultūras dzīvē, jo līdz šim nav bijusi neviena kopīga izstāde pilsētas centrā. Visas studijas ir veidojušas ekspozīcijas Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. „Pūdnīku skūla" gan ir rīkojusi izstādes Vecrīgā – Arhitektu namā pirms pieciem gadiem.
Kopīgā studiju izstāde būs zināmā mērā unikāls pasākums, kas parādīs gan seno amatu prasmes, gan iespēju šīs tradicionālā slietas izmantot mūsdienu ikdienā un sadzīve.
Projektu īsteno „Mūsdienu un tradicionālās kultūras biedrība „Cita Kultūra"", kuras darbības mērķis ir veicināt mūsdienu un tradicionālās kultūras izpēti, saglabāšanu un attīstību. Biedrība dibināta 2010. gada septembrī ar uzdevumu veicināt sabiedrības izpratni par mūsdienu un tradicionālās kultūras lomu ilgtspējīgas attīstības kontekstā gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī, lai atbalstītu jebkura veida aktivitātes, kas vērstas uz mūsdienu un tradicionālās kultūras stiprināšanu un saglabāšanu.