Nostiprinot tradīciju, jau otro gadu tiek pasniegta „Latvijas Gada balva fotogrāfijā”, kuru organizē nekustamo īpašumu uzņēmums „Latio” sadarbībā ar Kultūras ministriju. Lai noteiktu šī gada balvas ieguvējus konkursa žūrija, kuras sastāvā astoņi Latvijas un ārzemju eksperti (Māra Ādiņa, LR Kultūras ministrijas Vizuālās mākslas un vizuālās komunikācijas nodaļas vadītāja, mākslas zinātniece Laima Slava, mākslas kritiķe un žurnāla „Fotokvartāls” galvenā redaktore Alise Tīfentāle, fotogrāfi Gunārs Janaitis un Jaroslavs Šeins, Latvijas mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts, tēlnieks Gļebs Panteļejevs un Leipcigas Vizuālās mākslas akadēmijā asistējošais profesors Frīdrihs Titjens (Friedrich Tietjen) izvērtēja 273 pieteikums un 1109 darbus.
Par Latvijas Gada balvas fotogrāfijā 2007 laureātiem ir kļuvuši: Uldis Daugaviņš, Āris Kundziņš, Aivis Šmulders, Leonīds Tugaļevs, Jānis Pipars, Kaspars Krafts, Māris Ločmelis, Iveta Vaivode, Māris Zemgalietis, Romans Korovins un biedrība Orbīta, Baiba Tetere un biedrība Biba&māsas, Ilmārs Znotiņš, Jānis Mednis un Andrejs Grants.
2007.gadā Latvijas Gada balvai fotogrāfijā ir astoņas nominācijas – trīs vispārējās nominācijas: Gada mūsdienu mākslas fotogrāfija, Gada dokumentālā fotogrāfija, Gada dizaina un reklāmas fotogrāfija (komerciālā fotogrāfija); un četras īpašās balvas: Gaismas balva, Gada preses fotogrāfija, Gada fotogrāfijas izstāde, Gada fotoalbums vai grāmata par fotogrāfiju. Turklāt šogad iedibinātajā jaunajā preses fotogrāfijas kategorijā, žūrija nolēma piešķirt divas galvenās balvas. Arī skatītājiem būs iespēja izvēlēt savu favorītu.
Jāņa Pipara „Ražots Žlobinā” noskaņas varētu uzrunāt katru, kas savulaik redzējis amizanto krievu kino gabalu „Марс”, tas stāsts par bokseri, kurš uz pāris dienam dezertē no lielpilsētas un attopas mazpilsētiņā Marksā, iepazīstot tās košos un neparastos iedzīvotājus, bet galvenais, kāpēc saistu to ar šīm fotogrāfijām, ir fakts, ka pilsētiņā ir lielākā mīksto rotaļlietu ražotne un visi tajā nodarbinātie aplenc katru pienākošos vilcienu, piedāvājot savu produkciju. Nezinu, vai fotogrāfiju autors redzējis filmu, taču noskaņa ir ārkārtīgi līdzīga, tikai pilsētiņa gan šoreiz ne Krievijā, bet Baltkrievijā, Žlobinā.
Iveta Vaivode ar (modes) fotogrāfiju sēriju, kur iemūžināti Mare&Rols, saliktie attēli, ko veido divas atsevišķas vienā noskaņu gammā ieturētas fotogrāfijas – viens portrets un attālināta atsvešināta ainava, smilšu karjeri, tāli ceļi, ar mazu, zem mistiskas galvassegas slēptu, cilvēciņu ainavā.
Māris Ločmelis ar baleta impresijām, bet tās nav kādas maigās un apcerīgās būtnes, kādas tās savulaik gleznojis Degā, ja vien var salīdzināt foto un glezniecības radītus impulsus, šajos fotomirkļos deja ir spēks un enerģija, it kā kustības mierīgas, pozas sastingušas, bet savu dara sarkanie audumi, izteiktie kontrasti un dejotāju pašu skatiens, kas nav ne mierīgs, ne apcerīgs. Skaisti un tai pat laikā brīžam mazliet samāksloti, jo formāli, nav kur piesieties, taču tik ļoti vilkts uz perfekciju, ka vairs neatliek vietas fantāzijai, tādas „noglancētas emocijas”.
Māris Zemgalietis ar gastronomiskām noskaņām, maize un gaļa, kā lielveikala pārtikas nodaļu zīmes. Āris Kundziņš ar melnbalto noskaņu, gribas teikt, gleznojumu „Domugaita”, nenoteikti cilvēku tēli nenoteiktā vidē. Bet Aivis Šmulders piesaista ar ideju – jumti tuvplānā, sniega kupenas klāts jumta kupris, uz kura balstās mēness ripa, vates mākonis, kas tuvu, tuvu plēves klātai jumta konstrukcijai.
Kaspars Krafts „Ugunsgrēks Alsungas pansionātā”, kur par notikušo traģēdiju liecina ne vien tradicionālas ainas, kur pārogļojušās kāpņu margas un kvēpiem, izdedžiem piebirusi gulta, kam pāri pludo pelēkas ūdens peļķes. Tās ir arī satricinošas ainas pagrabā, kur it kā valda absolūts miers, plauktos rātni rindojas trīslitru burkas, kartupeļu maisi, krājumi, miera un stabilitātes garants, un zem plauktiem klusi skalojas ūdens.
Bezgalīgi neizdibināma liekas melnbalto fotogrāfiju sērija, ko radījis Leonīds Tugaļevs – „Rabarbera laiks”, racionālas un neracionālas ainas vienkāršā virtuvē, kur pulcējas ģimene, staigā balta pašapzinīga vista, tiek mizoti rabarberi, ēstas pusdienas (iespējams pat no rabarberiem gatavotas), kaila sieviete sēž pie mazgājamās bļodas, maza meitenīte ar rabarbera lapu garā kātā, kas krietni garāka un lielāka par pašu turētāju...
Tiesa gan, daļa darbu vēl savas vietas izstādes atklāšanas dienā nebija atraduši, taču vēl dažas dienas tam atlikušas, jo „Latvijas Gada balva fotogrāfijā” tiks pasniegta 29. novembrī.
