Varis Krūmiņš ir nozīmīga persona Latvijas kino laukā. Var teikt, tā ir apstākļu sakritība, ka tieši viņš ir pirmais latviešu kino režisors, kas ieguvis profesionālu izglītību. Viņi ar studiju biedru, operatoru Māri Rudzīti pieteica sevi ar stilistiski izturētu, daudziem radošiem atradumiem pārbagāto Andreja Upīša noveļu ekranizāciju, satīrisko īsfilmu "Cēloņi un sekas" (1956). Abu draugu nākamā, jau pilnmetrāžas filma bija "Zvejnieka dēls" (1957). Pēc populārās pirmskara Viļa Lapenieka filmas tā bija padomju laika versija ar spožiem, citas paaudzes aktieriem galvenajās lomās - Oskars - Eduards Pāvuls, Anita - Astrīda Gulbe, Garoza - Jānis Osis. Režisors ekranizējis vēl vienu latviešu literatūras klasikas darbu - J.Jaunsudrabiņa "Aiju" (filma "Atbalss" ar Dz.Ritenbergu galvenajā lomā, 1959)
Saka, ka cilvēka raksturs ir viņa liktenis. Varis Krūmiņš bija neparasti emocionāls, impulsīvs, apveltīts ar tēlainu domāšanu un spožām idejām. Taču trūka diplomāta dotību, spējas apgūt "kompromisu mākslu", padomju laikā apslēpti gruzdošās patriotisma jūtas sarežģīja Vara Krūmiņa tālāko radošo ceļu. Pēc kādas pirms laika Kinostudijas kabinetos "nobremzētas" ieceres režisors izmēģina spēkus dokumentālajā kino. Top vairākas dzejiskas filmas "Rudens balāde" (1964), "Sarkani vakari", "Gauja" (1965), "Balti bērzi aiz ezera", "Janis Rozentāls" (1966).
1971.gadā pēc paša scenārija Varis Krūmiņš atgriežas pie aktierkino un uzņem filmu "Kara ceļa mantinieki". Taču pēc ilga pārtraukuma atgūtā iespēja strādāt savā pamatžanrā diemžēl ir radoša neveiksme. To atzīst pats režisors un uz ilgu laiku zaudē paļāvību saviem spēkiem un ilgi mokās iekšējās pretrunās. Top dažas dokumentālas filmas, līdz mēs ieraugām romantisko, iekšēji un tagad arī ārēji aktīvo Krūmiņu pirmo zemessargu rindās, viņš izveido avīzes "Atmoda" videopielikumu, kur atkal varam just impulsīvā mākslinieka talantu. Apvienības "Labvakar" radošā grupa Ginta Grūbes ciklā "Vakara intervija" vēl paguvusi nofiksēt kādas Vara Krūmiņa atklāsmes un atziņas. Tagad tām ir neatkārtojama vērtība.
Varis Krūmiņš ļoti mīlēja Latvijas dabu, pie tās veldzējās vājuma brīžos, ilgus gadus dzīvoja Daugavas krastā, bija kaislīgs makšķernieks.
Vara Krūmiņa aiziešana bija it kā kāda īpaša režisora inscenēta - viņa sirds bija stājusi pukstēt laivā. Uz Daugavas. Ar laimes zivi rokā.
Piemiņas vakara programmā kino "Rīga":
- Ginta Grūbes "Vakara intervija" ar Vari Krūmiņu
- "Sarkani vakari" - par Liepājas teātra aktieru izbraukuma izrādēm un "čigānu dzīvi"
- "Zvejnieka dēls"
Scenārija autors: Emīls Braginskis (pēc V.Lāča romāna)
Režisors: Varis Krūmiņš
Operātors: Māris Rudzītis
Mākslinieks: Laimdonis Grasmanis
Komponists: Jānis Ivanovs
Lomās: Eduards Pāvuls (Oskars Kļava) Astrīda Gulbe (Anita), Jānis Osis (Garoza), Valda Freimute (Zenta), Jānis Kubilis (Sārtaputns) u.c.
Rīgas kinostudija, 1957.
Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Atbalsta: KKF, SIA "Rīgas Nami", k/t „Rīga", VKFFD arhīvs, Rīgas Kino muzejs
Biļetes cena 2.00 Ls, pensionāriem, skolniekiem un studentiem – 1.50 Ls
Publicitātes foto, kadrs no filmas "Zvejnieka dēls"
