Jāņa Anmaņa izstādes atklāšana

Mākslinieks Jānis Anmanis – šai gadījumā vārds „mākslinieks” iezīmē plašu nozīmju loku, kas neietilpst tikai vienā vai divos šauros radošo izpausmju plauktiņos. Viņš ir ne vien gleznotājs un veidojis scenogrāfiju un kostīmus teātra izrādēm, strādājis kinostudijā, viņš ir arī dzejnieks, komponists, tāpat arvien aktīvi iesaistījies visdažādākajos kultūras, sporta un bērnu jaunrades projektos.

Tāpat kā septiņdesmitajos, šajā izstādē fonā skan autora sarakstītas un iedziedātas dziesmas, bet aplūkojamie darbi tapuši sākot ar 70.gadu beigām līdz pat šim gadam. Mākslinieka rokraksts kopumā gadu laikā nav mainījies, taču pārmaiņas notikušas materiālu izvēlē, mainījušas noskaņu nianses.

Viņa visjaunākie darbi ir gleznojumi uz zelta, zeltītā pamatne un, kā nu kurā gleznā, – vienā zaigo viss debesjums, citā tikai gar ziemīgo koku galiem šaura spožuma un gaismas josliņa pavīd. „Tas ir kā gleznot uz saules,” teic mākslinieks. Gleznas mazliet atsauc atmiņā rakstnieces Ingas Ābeles darbos izmantoto „trīsvienību” – „ziloņkauls un zelts, un vēl debesu zilums”.

Zirgi, vējdzirnavas, pienbalta mēness sirpis, un, protams, eņģeļi, kas parādās lielākajā daļā darbu, kas atnāk paši un iedzīvojas gleznā, apdzīvo to, pa laukiem klīstoši, kā uzskata autors, tie nes svētību gan darbam, gan skatītājam. Reizē ir Latvijas lauki un ne, kaut kas pazīstams un tai pat laikā tie vairāk tomēr fantāzijas un mākslinieka iztēles lauki.

Jūras ainavas un lauki, abos aktuālā horizonta/laika līnija, uz kuras pavīd pa kādam tēlam, tipiski tās ir vējdzirnavas pašā apvāršņa malā, vēja un laika kustība reizē.

Reti gadās redzēt, ka ar eļļu kāds apietos tik viegli, izmantojot un padarot plūstošu gandrīz kā akvareli, caurspīdīgums un vieglums, virmojoša gleznas virsma. Lapu nospiedumu veidoti dabas raksti, kas padara darbu dimensijas ne tikai vizuāli, bet tīri fiziski taustāmas.

Taisnības labad jāpiebilst, ka izstādē redzamajos darbos izmantota ir ne vien eļļa, bet arī tas pats akvarelis.

Eņģelis – Turaidas Roze, zelta sievietes tēls, zilu akmentiņu apvīts, pacēlis rokas/spārnus raugās ar rāmu smaidu lūpās, turpat aizmugurē labi zināmās pils aprises, savukārt robs, dekoratīvajā apmalē, kas veidojas virs viņas galvas, ieviesies gluži nejauši, taču saglabāts, citādi mierīgajā darbā ienesot saspringtu, neizlīdzinātu sajūtu.

Ar citiem darbiem kontrastē divas piesātināti un zilganzaļos toņos veidotās klusās dabas „Klusā daba ar zilo akmeni” un otra ar putniņu. Nedaudzas krāsas, zaļais, dzeltenais, zilais, mazliet biedējoša smagnēja noskaņa, nelieli, sīki izstrādāti priekšmeti priekšplānā un neizmērojams dziļums aiz tiem. Un sarkans audums kā vīns lejas pār galda malai.

Citādas ir klusās dabas ar it kā latvisku standartpriekšmetu arsenālu – piena krūze, rupjmaize, nazis un grāmata, kāds sīpols, bet ne tas vien, tipiskumu izjauc metamais kauliņš, vijole. Maizes riecienu taustāmā, reljefā virsma.

Miniatūri darbiņi, aptuveni 10x12 vai 15 cm, viens no tiem ir eņģelis ar, vismaz kā es to saskatu, ar Kristus seju. Jā, viņa darbos ir arī kaut kas ikonisks, ja ne tieši, tad sajūtās. Varbūt tur pie vainas zelts vai dažu darbu glezniecisks ierāmējums.

Liekas, ka māksliniekam piemīt kaut kas no kaķa dabas, brīžam tāds piemājas saulītes filozofiskais miers un tai pat laikā rotaļīgums, kas lieti noderīgs strādājot ar bērniem (no 1965.gada viņš vada Bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmiju), tas manāms arī izstādes atklāšanā, vērojot viņu runājam ar jauniešiem, kas, kā noprotams, izpilda skolā uzdoto mājasdarbu – uzrakstīt par izstādē redzēto.

Un arī darbos, garīgos un emocionālos šķērsgriezumus veidojot, tie tverami viegli, tā mazliet, tik, cik atnāk paši. Nopietna, pamatīga pieeja padarītu darbu smagu kā ārēji, tā uztverē, šobrīd tik ietilpīgais tapšanas process viegli paslīd skatītājam garām, atstājot tikai saskari ar pašu darbu, neliekot, kā reizēm gadās, justies gandrīz vainīgam un atbildīgam, ka māksliniekam tik daudz nācies sevi piepūlēt darba radīšanai.

Mākslinieks nesen atgriezies no ASV un šobrīd vilina un savu izpausmi matērijā vēl gaida Amerikas pamatiedzīvotāju indiāņu kultūras radītie impulsi.

Jānis Anmanis aicina interesentus ne vien uz izstādi, bet arī uz savas jaunākās grāmatas klajā laišanu, kas notiks viņa dzimšanas dienā – 6. decembrī „Zvaigznes” grāmatnīcā Valdemāra ielā.

Galerijā „Mākslas dārzs” izstāde būs apskatāma līdz 17.decembrim.