Oficiālā anotācija:
Ir 1585.gads. Karaliene Elizabete I (Keita Blanšeta) valda pār Angliju jau trešo gadu desmitu, tomēr skarbās intrigas starp viņas troņa tīkotājiem negrasās aprimt. Vislielākie draudi tuvojas no Spānijas. Romas katoļu baznīcas atbalstīts un bruņojies ar Svētās inkvizīcijas spēkiem, Spānijas karalis Filips II gatavojas karam, lai gāztu protestantu ķeceri no troņa un atjaunotu Anglijā katoļu baznīcas slavu un spēku.
Gatavojoties karot un aizstāvēt savu impēriju, Elizabete sastopas ar jaunu pārbaudījumu. Sava augstā statusa un karalisko pienākumu dēļ nedrīkstot izrādīt negaidītās, romantiskās jūtas pret dedzīgo un skaisto jūras braucēju - seru Volteru Raleiju, viņa lūdz galma dāmu Besu izrādīt pret Raleiju laipnību, lai noturētu viņu karalienes tuvumā.
Recenzija:
Dažreiz mākslinieki mēdz izteikties, ka nav svarīgi, vai viņu darbus atzīst par labiem vai sliktiem, galvenais lai tie nav vienaldzīgi. Filma "Elizabete:Zelta laikmets" ir no tām filmām, kas pamanījusies palikt ne-vienaldzīga, jo savērpusi pretrunīgu vērtējumu jūkli. Vēsturniekus kremt pilnīga faktu falsifikācija, jo lielākā daļa no notikumiem nekad nav reāli notikuši un ir režisora fantāzijas auglis. Katoļiem savukārt kā pliķis sejā ir katolicisma atainojums, jo spāņu katoļi šajā filmā izskatās pēc asinskāriem sektantiem-maniakiem. Gan jau vēl kāds sabiedrības grupējums saskatīs šajā fiktīvajā kinolentē izaicinājumu savām pārliecībām un vērtību sistēmām, kaut arī par provokatīvu šo filmu nosaukt būtu smieklīgi.
Personīgi mani, filmas sakarā sajūsmina fakts, ka atliek kaut kur pavīdēt domu graudam, ka vēsture nav objektīva, lai tas uzreiz pārvērstos par patiesību, ko masu saziņas līdzekļos atkārto bez mitas. Režisora subjektīvā interpretācija esot tikpat patiesa vēsture kā arhīvu materiāli un nopietni pētījumi! Ja šādas atziņas uzņem tik viegli un bez šķirošanas, tad var saprast vēsturnieku sāpi, jo daudziem saskare ar Elizabetes laika Angliju, iespējams, sāksies un beigsies ar šo filmu. Vēsture, protams, nav objektīva, bet kaut kādā mērā ir naivi un pārspīlēti tāpēc paziņot, ka visas vēsturiskās interpretācijas ir vienlīdzīgas, jo ir subjektīvas. Ja sekojam šai idejai, tad teorētiski tikpat labi kādā brīdi karalienes Elizabetes galmā varētu parādīties kāds no zvaigžņu karu varoņiem un šai interpretācijai nebūs ne vainas.
Es tomēr vēstures jautājumos labāk uzticētos kādam kompetentam cilvēkam šajā jomā, bet jā, protams, filma nemaz nav par vēsturi un nebūt arī ne pirmā, kas vēsturi interpretē mākslinieciskās vīzijas iespaidā. Ja faktuāli ir pierādāms, kāda situācija bija valstī, 1585.gadā, tad miglā tītas paliek karalienes iekšējā pasaule un izjūtas. Šajā momentā parādās režisors Šekhars Kapurs un iedarbina savu radošo dzinēju un iztēli, jo interpretācijai paveras neizsmeļamas iespējas...
Drāmas nesastāv no sausiem vēstures faktiem, bet no cilvēku pārdzīvojumiem. Filmā Karalienei savas jūtas ir jātur aiz atslēgas un jākontrolē sevi, jo atbildība ir pārāk liela, lai atļautos romantiskas kaislības. Ieslodzīta starp pienākumiem pret valsti un tautu, karaliene turas braši, kamēr uzrodas sers Volters Raleijs, kurš atgriezies no svaigi atklātajām zemēm un burtiski izstaro romantiku, dēkas un interesantus stāstus. Tomēr, lai arī esi karaliene izvēles izdarīt nav tik viegli, status un vara liek izdarīt tikai pareizās izvēles, kas ir pretrunā ar pašas domām un jūtām.
Šādas pretrunu pilnas kaislības piepilda filmu un smieklus un asaras teicami karalienes lomā iejutusies izdzīvo titulētā Keita Blanšeta. Elizabetes tēls un tā izpildījums ir filmas galvenais akcents un viss cits, manuprāt, ir otršķirīgs.
No sižeta gan gribētos sagaidīt ko vairāk. Filmas veidotāji laikam uzskata, ka katram skatītājam ir izpratne par filmā redzamo vēsturisko fonu, kāda ir politiskā situācija pasaulē, varas sadalījums, kurš ar ko karo un draudzējas. Vietām darbojošos personu motīvi un nozīme paliek miglā tīti. Klaiva Ouena tēlotais Sers Volters Raleijs ir kaut kāds misters x un nav saprotams, kas viņš tāds īsti ir un, ko viņš grib. Šādus mīnusus toties atsver filmas pompozais vizuālisms, kostīmi, vēriens, atmosfēra un mūzika. Forma šoreiz triumfē pār saturu un liek vairāk skatīties, mazāk domāt līdz.
Lomās: Cate Blanchett, Geoffrey Rush, Clive Owen, Samantha Morton, Abbie Cornish
Režisors: Shekhar Kapur
Mājas lapa: http://www.elizabeththegoldenage.net
