Šogad festivālu atklās divas jaunas, izcilas Latvijas mūziķes – Berlīnē studējusī čelliste, starptautisku konkursu laureāte un izcila baroka un laikmetīgās mūzikas interprete Guna Āboltiņa un akordeoniste Ksenija Sidorova, kura šobrīd mācās Londonas Karaliskajā Mūzikas augstskolā. Abas solistes kopā ar diriģentu Normundu Šnē un kamerorķestri Sinfonietta Rīga koncertā atskaņos izcilās krievu modernistes Sofijas Gubaiduļinas un franču mūzikas ekscentriķa Erika Satī skaņdarbus. Savukārt Jāņa Mediņa Klavierkoncertu kopā ar Londonā dzīvojošo latviešu pianistu Reini Zariņu atskaņos festivāla viesmākslinieku kolektīvs – Īlingas simfoniskais orķestris (Lielbritānija).
Oriģinālu kamermūzikas programmu dzirdēsim spožās latviešu dziedātājas Ingas Kalnas un klavieru kvarteta RIX koncertā „Josifs Brodskis un Venēcija", kam komponists Arturs Maskats sagatavojis īpašu jaundarbu ar Josifa Brodska tekstiem. Tradicionāli arī šajā festivālā tiks veltīta uzmanība latviešu komponistiem–jubilāriem. Koncertā „Latviešu komponistu vasaras mūzika" izskanēs Romualda Jermaka, Romualda Kalsona un Pētera Vaska mūzika Inta Dāldera (klarnete), Tālivalža Dekšņa (ērģeles), Kristapa Pētersona (kontrabass) un Mārtiņa Zālītes (oboja) interpretācijā. Pie Vidzemes kamerorķestra pults – Andris Veismanis.
Ņemot vērā publikas lielo atsaucību, atkārtoti festivāla programmā iekļauts muzikālais uzvedums „Elektroakustiska pastaiga mežā. Pasaka par Kurbadu", kas saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2010.
Festivāla noslēguma koncerts būs veltīts Imanta Kalniņa jubilejai – tajā dzirdēsim komponista oratoriju „Rīta cēliens" Valsts akadēmiskā kora „Latvija" un solistu Kristīnes Zadovskas, Viestura Jansona un Krišjāņa Norveļa izpildījumā. Savukārt koncerta otrajā daļā izskanēs amerikāņu minimālista Filipa Glāsa Ceturtā simfonija „Varoņi" (Heroes). Gala koncerta muzikālā vadība būs jaunā, temperamentīgā latviešu diriģenta Aināra Rubiķa rokās, savukārt par iespaidīgu vizuālo risinājumu Cēsu Pils parkā rūpēsies režisors Dāvis Sīmanis un gaismu mākslinieks Igors Kapustins. Jāpiebilst, ka uz skatuves būs arī stāstnieki, kuru lomās iejutīsies aktieri Rēzija Kalniņa un Kārlis Auškāps.
Festivāla vizuālās mākslas sadaļā paredzētas vairākas skates ar Latvijas, pārējo Baltijas valstu un Krievijas mākslinieku piedalīšanos. Apjomīgākā no tām būs jau tradicionālā Baltijas laikmetīgās mākslas izstāde Cēsu Vecajā alus brūzī, kurai šoreiz dots nosaukums „Starptelpa". Tās kuratore Inese Baranovska saka: „Izstādes ideja balstīta faktā, ka mākslinieks (gleznotājs, grafiķis, fotogrāfs, tēlnieks u. c.) vienmēr ir centies paveikt neiespējamo – radīt īpašu telpas ilūziju. Telpiskums šeit domāts ne šaurā ģeometriskā kontekstā, bet kā filozofisks jēdziens – mūsu domu telpas paplašinājums". Izstādē pārstāvēti gan tādi zināmi Latvijas mākslinieku vārdi kā gleznotāja Helēna Heinrihsone, tēlnieks Aigars Bikše, fotogrāfi Māra Brašmane un Alnis Stakle, gan jaunie autori Ivars Drulle un Reinis Hofmanis, igauņi Tonis Sādoja (Tõnis Saadoja) un Flo Kasearu (Flo Kasearu), kā arī Latvijā pazīstamais lietuviešu gleznotājs Jons Gasiūns (Jonas Gasiunas).
Cēsu Pils klēts būs atvēlēta multimediālam projektam „Džons Keidžs Krievijā un pasaulē", kura autors Sergejs Bugajevs „Āfrika" ir viens no šībrīža Krievijas aktuālās mākslas spilgtākajām parādībām. Izstāde ir vairāku kuratoru (Oļesja Turkina, Astrīda Rogule, Daiga Rudzāte) kopdarbs. Tās uzmanības centrā atrodas viena no izcilākajām parādībām 20. gadsimta kultūrā – komponists, filozofs, dzejnieks, mākslinieks Džons Miltons Keidžs (John Milton Cage, 1912–1992), ar kuru Sergejs Bugajevs satikās 1988. gadā Ļeņingradā. Šo tikšanos mākslinieks uzskata par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem savā dzīvē, un izstāde Cēsīs ir „keidžistu" (eksponēti arī ASV mākslinieku Davas Bredšovas (Dove Bradshaw), Bila Anastazi (Bill Anastasi), Evelīnas Domničas (Evelina Domnitch) un Dmitrija Gelfanda (Dmitry Gelfand) darbi) veltījums savam elkam.
Cēsu Pils klēts kompleksā varēs izbaudīt arī mākslinieku Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna instalācijas „Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā" radīto noskaņu.
Modes mākslas izstādē Work-it-out, kuras kuratore ir Gundega Skudriņa, piedalīsies mākslinieki Artis Štamgūts, Līga Banga, Vita Radziņa, Indra Miklāva un Nils Vilnis, bērnu modes dizainere Dace Sāmīte un zīmola QooQoo radītāja Aļona Bauska, kuru attiecības ar darbu tiks atspoguļotas modes instalācijās. Piedalīsies arī divi ārzemju viesi – 26 gadus jaunā māksliniece Patrīcija Antonači (Patrizia Antonacci, Itālija) no Florences un Valentims Kuarežma (Valentim Quaresma, Portugāle), kurš ir gan pieredzējis rotaslietu un aksesuāru dizainers, gan Eiropas jauno mākslinieku konkursa uzvarētājs tēlotājmākslas kategorijā.
Festivāla tradicionālā personālizstāde šoreiz atvēlēta fotogrāfam Jānim Deinatam, tā būs skatāma Cēsu Izstāžu namā. „Šī izstāde ir veltījums Kastanim. Stāsts par kastani ir ļoti vienkāršs. Pagājušā gada pavasarī nobildēju kastani. Šādā stadijā kastanis ir ļoti īsu brīdi. Lai to izdarītu vēlreiz, jāgaida gads. Tā paša gada 30. jūlijā devos pie Oļģerta Krodera uz dzimšanas dienas svinībām. Pa ceļam bija briesmīgs negaiss. Atbraucot mājās, skatos – vietā, kur parasti stāv mana mašīna, nokritis kastanis. Es biju bēdīgs, jo kastani vairs nevarēšu nobildēt. Tāpēc šī izstāde ir veltījums kastanim. Bet tas nenozīmē, ka izstādē redzēsiet tikai kastani. Tur būs arī Dilles, Sniegs, Loki", stāsta pazīstamais fotogrāfs.
Teātra mākslas programma piedāvās divas interesantākās pēdējo sezonu kamerizrādes – Regnāra Vaivara skatuvisko versiju pazīstamajam stāstam par trauksmaino Aiju un viņas mūža vīriešiem – Dailes teātra izrādi „Aija pēc Jaunsudrabiņa" un Jaunā Rīgas teātra izrādi „Melnais piens", JRT aktieru un režisora Alvja Hermaņa kopdarbu par Latvijas lauku tēmu. Jau tradicionāli festivāla teātra programmu izrādīs Cēsu Vecā alus brūža telpās.
Festivāla kino sadaļu veidos divas programmas. Īpaša dāvana kino gardēžiem Cēsu Jaunās pils dārzā būs leģendārās kino zinātnieces Valentīnas Freimanes veidotā franču kino klasikas izlase – tiks demonstrēti 20. gadsimta pirmās puses izcilāko franču režisoru Renē Klēra, Marsela Karnē, Žana Renuāra, Anrī Žorža Kluzo u. c. darbi. Savukārt, jau tradicionāli atzīmējot aizvadītā gada spilgtāko veikumu latviešu kino, būs iespēja noskatīties dokumentālās filmas „Kā tev klājas, Rūdolf Ming?" (režisors Roberts Rubīns) un „Homo@lv" (režisors Kaspars Goba), kā arī spēlfilmu „Seržanta Lapiņa atgriešanās" (režisors Gatis Šmits).
Mākslas festivāla „Cēsis 2011" ietvaros jau otro gadu notiks starptautiska radoša diskusija, kuras mērķis ir atklāt radošā eksperimenta un izcilības saskares laukus, aktualizēt notikumus un parādības, kas savulaik dzimuši kā izaicinoši meklējumi, bet šodien tiek uzskatīti par kultūras vēstures neatņemamu sastāvdaļu. Šo diskusiju var dēvēt par ievadu projektam „Eksperiments un izcilība", kas ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu tiks realizēts turpmākā gada laikā un kura kulminācija būs mākslas festivāls „Cēsis 2012". Diskusijas organizēšanā iesaistījušies Pecha Kucha Night rīkotāji, kuru atpazīstamības zīme ir dinamisks un atraktīvs informācijas prezentēšanas veids. Savu līdzdalību apstiprinājuši mākslinieki, režisori, mūziķi, arhitekti, filozofi un kultūras menedžeri no Krievijas, Lietuvas, Francijas un Latvijas: LU profesore, filozofijas doktore Elga Freiberga, filozofs Arnis Rītups, mākslinieks Aigars Bikše, dizainers Raimonds Cīrulis, arhitekti Austris Mailītis un Uldis Lukševics, teātra kritiķis Normunds Naumanis, muzikologs Orests Silabriedis, Viļņas Laikmetīgās mākslas centra direktors Ķestutis Kuizins (Kestutis Kuzinas) un mākslinieks Sergejs Bugajevs „Āfrika".
Cēsu mākslas festivāls kopā ar tā patronu SEB banku šogad aizsāk jaunu tradīciju, piedāvājot atsevišķu festivāla sadaļu „Jauniešu programma", kurā aicināti iesaistīties un sevi pierādīt jaunie talanti. Cēsu Izstāžu namā festivālā laikā varēs apskatīt Cēsu mākslas skolas audzēkņu labāko darbu izstādi, savukārt 30. jūlijā un 6. augustā pilsētas Rožu laukumā tiks demonstrēti jauniešu audiovizuālā konkursa laureātu darbi. Festivāls sadarbībā ar SEB Studenta banku šo jauniešu konkursu organizē no 17. jūnija līdz 15. jūlijam. Konkursa tēma, līdzīgi kā šīgada Baltijas laikmetīgās mākslas izstādes nosaukums, ir „Starptelpa". Darbus var iesniegt SEB Studenta bankas mājas lapā www.draugiem.lv/studentabanka, kur iespējams arī iepazīties ar konkursa nolikumu. Iesniegtos darbus vērtēs festivāla izveidota žūrija: mākslinieks Kristaps Ģelzis, VMA pasniedzējs Mārtiņš Vizbulis, mākslas kuratores Daiga Rudzāte un Astrīda Rogule un festivāla direktors Juris Žagars.
Pateicoties Latvijas Mobilā Telefona tehnoloģiskajiem risinājumiem, apmeklētājiem būs lieliska iespēja izteikt savu vērtējumu par festivālā redzēto. LMT klienti, sūtot sms vai izmantojot interneta vietni m.lmt.lv savā telefonā, varēs nobalsot par sev tīkamāko festivāla notikumu. Starp visiem balsotājiem tiks izlozēti trīs ielūgumi divām personām uz nākamā gada Mākslas festivāla „Cēsis 2012" pasākumiem.
Jau piekto gadu Cēsu mākslas festivāla patrons ir SEB banka. Valsts finansējumu festivālam piešķīrusi Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ilggadējie festivāla oficiālie atbalstītāji ir SIA „Alfor", SIA „Latvijas Mobilais Telefons" un Cēsu pilsētas pašvaldība.
Biļetes uz Festivāla pasākumiem iespējams iegādāties visās „Biļešu paradīzes" kasēs, Cēsu Kultūras un informācijas centrā un pasākumu norises vietās. Biļetes pērkot ar SEB bankas maksājumu karti, tiek piemērota 10% atlaide.
www.cesufestivals.lv
