Cēsu Mākslas festivāla daudzveidīgo notikumu programmu Cēsu pils jaunajā konferenču zālē 23.jūlija pusdienlaikā atklāja Starptautiskā radošā diskusija Eksperiments un izcilība / PechaKucha. Somijas, Krievijas, Lietuvas un Latvijas kultūras speciālistu uzdevums bija prezentēt kādu nozīmīgu kultūras notikumu, pasākumu vai fenomenu PechaKucha diktētajā formātā - septiņās minūtēs un maksimums divdesmit slaidos.
Dalībnieku atlasi noteica diskusijas tēma – eksperiments, tā izpausmes daudzveidīgajās kultūras jomās, eksperimentālie ceļi, kas vainagojas ar izcilību vai vismaz veicina to. Stāsti par eksperimentiem pasaules kultūrā aptvēra laiku no 20.gadsimta sākuma krievu avangarda līdz futūritiskām laikmetīgās mūzikas prognozēm. Auditorijas atzinību guva diskusijas ārzemju dalībnieku prezentācijas: Pēterburgas Krievu muzeja kuratores, mākslas teorētiķes Oļesjas Turkinas spožais avangardista Matjušina krāsu teoriju raksturojums, Lietuvas ekspozīcijas komisāra Ķestuša Kuizina prezentācija par Venēcijas mākslas biennālē atzinību guvušo ekspozīciju "Aiz baltā priekškara/Behind the White Curtain", kā arī Lielbritānijā dzīvojošā somu komponista Anti Sārio filozofiski futūrisko principu manifests un krievu izcilā laikmetīgās mākslas multimākslinieka Sergeja Bugajeva "Āfrika" paradoksālais memoriālo portretu fenomena vēsturiskais salīdzinājums. Latvijas pārstāvji – dizainers Raimonds Cīrulis, kinovēsturnieks Viktors Freibergs, arhitekti Austris Mailītis un Uldis Lukševics, un filozofs Arnis Rītups – spilgti raksturoja eksperimentu un izcilības kopsakarības Latvijas kultūrā. Lielu klausītāju atzinību ieguva muzikologa Oresta Silabrieža stāstījums par eksprimentiem latviešu mūzikā, ko lieliski papildināja un ilustrēja skaņu ieraksti.
Konferences dalībnieku prezentācijas tiks atspoguļotas EU programmas "Kultūra 2007-2013" atbalstītā projekta "Eksperiments un izcilība" dokumentālajā izdevumā, kas tiks publicēts 2013.gada janvārī.
Festivāla atklāšanas koncerts izpelnījās necerēti lielu klausītāju interesi – kopumā bija ieradušies 850 interesentu, tādēļ nācās pat nedaudz aizkavēt koncerta sākumu, lai sagādātu papildus krēslus pēdējiem viesiem. Kaut arī ar aptumšoto logu un prožektoru gaismu palīdzību bija izdevies stipri pārvērst Sporta kompleksa atmosfēru, tomēr, kā savā uzrunā teica kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, ir pamats cerībai, ka pēc pāris gadiem vairs nebūs jālūdz palīdzība sportistiem un festivāla koncerti notiks jau renovētā, mūsdienīgā Cēsu koncertzālē. Lielu klausītāju atsaucību izraisīja pirmās daļas skaņdarba spožās solistes Guna Āboltiņa un Ksenija Sidorova, savukārt otrajā daļā visus apbūra Renē Klēra ekscentriskā filma un Erika Satī mūzika.
Šajā nedēļā festivāla viesiem būs iespēja noklausīties divus simfoniskās mūzikas koncertus, doties elektroakustiskā pastaigā pa mežu, noskatīties četras kinofilmas un teātra izrādi, kā arī izbaudīt mūsdienu vizuālās mākslas nepieradināto burvību.
Turpinot festivālā iesākto tradīciju iepazīstināt klausītājus ar latviešu komponistu mūziku, piektdien, 29. jūlijā, plkst. 20:00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā festivāls piedāvās koncertu „Latviešu komponistu vasaras mūzika", kurā izskanēs Romualda Jermaka „Koncerts klarnetei un ērģelēm", Romualda Kalsona „Koncerts klarnetei un kamerorķestrim", Anitras Tumševicas „Sentences II. Itāļu koncerts" obojai, kontrabasam, ērģelēm un kamerorķestrim, kā arī Pētera Vaska „Viatore" ko izpildīs Latvijā labi zināmi un iecienīti solisti - Ints Dālderis (klarnete), Tālivaldis Deksnis(ērģeles), Kristaps Pētersons (kontrabass) un Mārtiņš Zālītis (oboja). Pie Vidzemes kamerorķestra pults – Andris Veismanis.
30.jūlijā plkst. 20:00 Cēsu sporta kompleksā uzstāsies latviešu pianists Reinis Zariņš kopā ar Īlingas (Londona) simfonisko orķestri diriģenta Džona Gibonsa vadībā. Koncertā tiks atskaņots Jāņa Mediņa „Klavierkoncerts", Malkolma Ārnoldsa „Ceturtā simfonija op. 71" un Hemiša Makannsa „Land of the Mountain and the Flood". Īlingas orķestris ir neatkarīgs veidojums, kura dalībnieki par iespēju spēlēt šajā orķestrī maksā nelielu naudu. No maksas atbrīvoti mūzikas studenti, taču tikai līdz brīdim, kamēr neuzrodas kāds, kurš būtu ar mieru maksāt par konkrēto vietu orķestrī. Mūziķi satiekas reizi nedēļā kādā Londonas priekšpilsētas Īlingas baznīcā. Reinis Zariņš jau iepriekš, izpildot Mediņa Klavierkoncertu Latvijas Nacionālas operas zālē, demonstrēja izcilu prāta un sajūtu līdzsvaru, žilbinošu virtuozitāti un teicamu formas veidojumu. Tagad, šo programmu iestudējot kopā ar Īlingas simfonisko orķestri ir dota iespēja gan Cēsu, gan Londonas publikai izbaudīt šo lielisko sniegumu. Jāatzīmē, ka Londonā koncerts jau norisinājies ar lieliem panākumiem.
Artūrs Maskats par šī koncerta programmu „Pirmo reizi pa īstam dzirdēju Reini Zariņu koncertā Ņujorkā, kurā viņš kopā ar Aleksandru Antoņenko atskaņoja latviešu komponistu mūziku. Mani pārsteidza viņa interpretācijas dziļums un savdabība. Domājot par Īlingas orķestra koncertprogrammu Cēsīs likās ļoti organiski, ka viņi kopā ar Londonā dzīvojošo Reini Zariņu, kuru uzskatu par vienu no izcilākajiem jaunās paaudzes latviešu pianistiem, varētu atskaņot latviešu komponista klavierkoncertu. Tā radās šīs koncertprogrammas pamats."
Savukārt plkst. 17:00 Vecajā alus brūzī tiks izrādīta aizgājušās sezonas viena no spilgtākajām latviešu teātru kamerizrādēm – Regnāra Vaivara skatuvisko versiju pazīstamajam stāstam par trauksmaino Aiju un viņas mūža vīriešiem – Dailes teātra izrādi „Aija pēc Jaunsudrabiņa". Lomās: Kristīne Nevarauska, Gints Grāvelis un Artūrs Dīcis. Biļetes uz šo izrādi jau izpārdotas, tādēļ tiks rādīta vēl viena papildus izrāde plkst. 21:00.
Šajā nedēļā festivāls piedāvās trīs franču kino filmas: 26.jūlijā „Lielās ilūzijas"(rež. Žans Renuārs), 28. jūlijā „Paradīzes bērni" (rež. Marsels Karnē) un 30. jūlijā „Klusēšana – zelts" (rež. Renē Klērs). No latviešu kino darbiem 30. jūlijā tiks demonstrēta režisora Gata Šmita spēlfilma „Seržanata Lapiņa atgriešanās". Visi kino seansi tiks demonstrēti Cēsu pils pagalmā plkst. 22:00.
Ņemot vērā publikas lielo atsaucību, atkārtoti festivāla programmā iekļauts muzikālais uzvedums „Elektroakustiska pastaiga mežā. Pasaka par Kurbadu", kas saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2010. Šajā pastaigā pa Cīrulīšu dabas takām skatītāji varēs doties 29.jūlijā plkst. 21:00 un 23:00. Tikšanās vieta – Žagarkalna kempings pie Gaujas.
Līdz 14. jūlijam ir iespēja apmeklēt Festivāla vizuālās mākslas sadaļas skates:
Baltijas laikmetīgās mākslas izstāde Cēsu Vecajā alus brūzī, kurai šoreiz dots nosaukums „Starptelpa". Izstādē pārstāvēti gan tādi zināmi Latvijas mākslinieku vārdi kā gleznotāja Helēna Heinrihsone, tēlnieks Aigars Bikše, fotogrāfi Māra Brašmane un Alnis Stakle, gan jaunie autori Ivars Drulle un Reinis Hofmanis, igauņi Tonis Sādoja (Tõnis Saadoja) un Flo Kasearu (Flo Kasearu), kā arī Latvijā pazīstamais lietuviešu gleznotājs Jons Gasiūns (Jonas Gasiunas). Cēsu Pils klētī apskatāms multimediāls projekts „Džons Keidžs Krievijā un pasaulē", kura autors Sergejs Bugajevs „Āfrika" ir viens no šībrīža Krievijas aktuālās mākslas spilgtākajām parādībām. Turpat netālu – Cēsu Pils klēts kompleksā Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna instalācija „Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā", kā arī Modes mākslas izstāde Work-it-out, kur iespēja apskatīt mākslinieku Arta Štamgūta, Līgas Bangas, Vita Radziņas, Indras Miklāvas un Nila Vilņa, bērnu modes dizaineres Daces Sāmītes un zīmola QooQoo radītājas Aļonas Bauskas modes instalācijas. Šajā izstādē pārstāvēti arī divi ārzemju viesi – Patrīcija Antonači (Patrizia Antonacci, Itālija) no Florences un Valentims Kuarežma (Valentim Quaresma, Portugāle). Festivāla tradicionālā personālizstāde šoreiz atvēlēta fotogrāfam Jānim Deinatam, tā būs skatāma Cēsu Izstāžu namā.
Izstāžu darba laiki: Pirmdienās – SLĒGTS; Otrdienā – Ceturdienā no 12:00 līdz 19:00; Piektdienā no 12:00 līdz 21:00; Sestdienā no 10:00 līdz 21:00 un Svētdien no 10:00 līdz 18:00
Cēsu pilsētas Rožu laukumā 30. jūlijā sākot no plkst. 23:00 būs iespēja vērot jauniešu audiovizuālā konkursa laureātu darbu skati. Festivāls sadarbībā ar SEB Studenta banku šo jauniešu konkursu organizēja festivāla sadaļas „Jauniešu programma" ietvaros. Konkursam iesniegtos darbus vērtēja profesionāla žūrija.
Jau piekto gadu Cēsu mākslas festivāla patrons ir SEB banka. Valsts finansējumu festivālam piešķīrusi Kultūras ministrija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Ilggadējie festivāla oficiālie atbalstītāji ir SIA „Alfor", SIA „Latvijas Mobilais Telefons" un Cēsu pilsētas pašvaldība.
Biļetes uz Festivāla pasākumiem iespējams iegādāties visās „Biļešu paradīzes" kasēs, Cēsu Kultūras un informācijas centrā un pasākumu norises vietās. Biļetes pērkot ar SEB bankas maksājumu karti, tiek piemērota 10% atlaide.
www.cesufestivals.lv
Ēriks Kibermanis
