Plenēra darbos – gan piena pirmsākums, gan gala produkts, gan piena baudītāji, bet pārstāvētajā ainavā – muižas apkārtne. Plenēra dalībnieki – Liena Baklāne, Paulis Postažs, Normunds Brasliņš, Laima Bikše, Aleksejs Naumovs, Kristiāna Dimitere, Roberts Koļcovs, Rolands Gross, Laura Pīgozne, Elizabete Melbārzde, Andris Millers, Māris Upzars, Jānis Purcens, Gita Šmite, Signe Vanadziņa, Vilipsõns. Mākslinieki dzēra pienu, baudīja svaigi kulto sviestu, atpūtās veco koku pavēnī, pilnu krūti elpoja gardo, tīro gaisu un meklēja piena tēlu. To viņi atrada zaļajos zāles stiebros (E. Melbārzde, L. Baklāne), koku lapotnē, puķu pušķos, ganību pļavās (S.Vanadziņa, J. Purcens, A. Millers, G. Šmite, L. Bikše), piena pakās un traukos (P. Postažs, L. Pīgozne). Paula Postaža darbā redzama meitene uz neitrāla fona un PIENS. Meitene eleganti, kā dārgu trauku nes "glāzi"– piena paku. Laiks apstājies – pauze starp gadu simtiem. Dzēriens – simbols. Rituāls. Normunds Brasliņš šoreiz uzstājas kā fotogrāfs. Zaļā zālē guļ meitene melnā, akcents sarkana šalle. Relaksācija (varbūt pēc "Piena vannas" muižā...) tverta kā no putna lidojuma. Mēs esam jau pieradināti pie mākslinieka spējas mīlēt un atklāt sievieti – mākslā. Piens saistās ar kaut ko ļoti tīru un īpaši baltu un tāda ir Elizabetes Melbārzdes "Balerīna"– kā no piena putām dzimusi un gaistoša kā rīta migla. Savukārt Rolanda Grossa varones dzimušas tepat uz grēcīgās zemes un nebaidās no darba kūtī. Spēcīgās formas liek atcerēties mūsu klasiķus, bet zīmējums kārtējo reizi parāda, cik veikla roka ir māksliniekam, kuru salīdzinot ar pārējiem plenēristiem gribas jau dēvēt par vecmeistaru. Kolekcija kopumā ir optimisma un viegluma caurstrāvota. Cik labi ir strādāt tālu no lielpilsētas noteiktā saspringtā ritma!
Piens ir tēma, kas caurstrāvo ne tikai piensaimnieku dzimtas pārstāvja Mārtiņa Seska izloloto, 1985. gadā dibināto Piena muzeju. Ar piena vēsturi saistīta arī līdzās atrodošā Berghof muiža, kuras telpās savulaik mājojusi Liepājas piena kombināta mācību un atpūtas bāze "Kalnamuiža". Un ne tikai... Muiža arī savā šodienas dzīvē arvien vairāk tās apmeklētājiem piedāvā baudīt piena sajūtu, tādējādi muižu padarot atšķirīgu starp citām. Tas nule licis muižas latviskajam nosaukumam no "Kalnamuižas" pārtapt par Piena muižu.