Mākslas muzeja „Rīgas Birža" veidolu ir ietekmējis Venēcijas renesanses laika stils. Savukārt daudzus latviešu māksliniekus vismaz simts gadu garumā ir interesējusi pati Venēcijas pilsēta, tās bijušie, esošie un izdomātie stāsti. Kanāli, arhitektūra un Venēcijas stikls ir tikai čaula. Katras valdzinošas pilsētas tēls ir ēna, ko tā atstāj mūsu dvēselē, bet māksla, kā savulaik rakstīja Platons, ir ēnu ēna.
Nelielā latviešu mākslas izstāde „Latvieši atkal Venēcijā" cenšas atspoguļot pilsētas būtību, nevis attēlojuma attēlojumu. Izstādē pilsēta ieskanas no Jāzepa Grosvalda nelielajām skicēm līdz grupas „F5" videodarbam, kurš parāda, kā mākslinieku asinis tiek izbarotas Venēcijas baložiem. Pilsētas dvēseles ainava atklājas Alekseja Naumova, Miervalža Poļa, Ilmāra Blumberga, Viļņa Vītoliņa darbos, kuri pasaka, ka stāsts nav par Venēciju, bet par sevi pašu.
Latvieši atkal un atkal dodas uz Venēciju, tematizē to savā daiļradē, kā to šogad savā mākslā paveicis Latviju Venēcijas biennālē pārstāvošais Kristaps Ģelzis, un gaida savu skatītāju reakciju.
Foto: Aleksejs Naumovs. Burano. 2009. Audekls, akrils. Latvijas Republikas pārstāvniecības Eiropas Savienībā kolekcija. Foto (c) Normunds Brasliņš