Kalifornijā dzimušās aktrises karjera aizsākusies jau, mācoties Džuljarda skolā Ņujorkā, kur pirmo skatuves pieredzi Šestēna guvusi klasiķu – Šekspīra „Romeo un Džuljeta", Čehova „Kiršu dārzs" – iestudējumos. Televīzijas šovu, seriālu un TV filmu pulkam 2008.gadā pievienojas Šestēnas debija pilnmetrāžas aktierkino, Dena Ērlanda filma „Džolīna" (Jolene). Kaut arī ar aktrises nenoliedzamo harizmu vien – garie, sarkanie mati, plaši pasaulei atvērtās acis un žilbinošais smaids – filmai līdz sarkanajiem paklājiem nenokļūt, pirmie soļi uz kino ekrāniem izrādās veiksmīgs ieguldījums aktrises turpmākajiem kino projektiem.
Džesika Šestēna tiek uzskatīta par šī gada izcilākajām debitantēm Kannu kino festivālā, izpelnoties godalgas gan Malika „Dzīvības kokam", gan Džefa Nikolsa filmai „Patveries". Terensa Malika Visuma drāmā „Dzīvības koks" aktrise atveido rāmo un teju ēterisko O'Braiena kundzi – sievieti, sievu un māti, kuras tēls atsauc atmiņā Holivudas „zelta laikmeta" kino. Tandēmā ar aktieri Bredu Pitu (filmā - O'Braiena kungs) Šestēna veido apbrīnojami spilgtu amerikāņu 1950.gadu ģimenes portretu, ļaujot filmas stāstam no intīmiem, pieklusinātiem dialogiem izaugt līdz universālām laikmeta liecībām.
Lai pietuvinātos režisora iecerei un atklātu O'Braena kundzes iekšējo pasauli, Šestēna gatavojusies lomai, vērojot Jaunavas Marijas gleznas Ņujorkas Metropolitēnā: uz leju vērsts skatiens un uz rokām krītoši gaismas stari – tā, it kā tās kaut ko gribētu atrast, satvert. Šestēnas balsij bija jāskan kā Holivudas film noir dīvai Lorēnai Bekolai viņas pirmajos kino darbos: lēni, tieši un patiesi. Filmā sarunas norit citā gadsimtā, tajās nav mūsdienas steigas un baiļu palikt pusvārdā. Šestēna atzīst, ka daudz strādājusi arī pie savas garīgās pasaules un filmēšanas laikā ik rītu nodevusies meditācijai pilsētas parkā.
Darba plāns šai salīdzinoši vēl mazpazīstamajai aktrisei pēdējos pāris gadus bijis gana noslogots. Skaļi režisoru un aktieru vārdi, ar kuriem nācies sastrādāties – Helēna Mirrena, Als Pačīno –, aktrisi nemulsina, tikai ļauj vēl skaidrāk apjaust, ka profesijas izvēle jau bērnībā bijusi nešaubīgi pareiza. Un, ja šķiet, ka trauslajai rudmatei tā vien piedien rāmās ģimenes sievietes fasons, Teita Teilora filmā „Kalpone" Šestēnas tēls mainās līdz nepazīšanai. Tiesa gan – neizskaužamā labestība un sirsnība, kas staro no aktrises puses, nav paslēpjama ne zem kādām parūkām un grima kārtām. Filmā „Kalpone" Šestēnas vizuālais prototips atbilst 1960.gadu seksa simbolam – sievišķīgas ķermeņa aprises, platīnblondi mati, koši sarkanas lūpas un dzirkstošs acu skats. No ASV dienvidu štatiem Misisipi ieradusies jaunā dāma par varītēm cenšas ielauzties snobiskajā augstāko aprindu saimē, līdz atklāj, ka īstās dzīves vērtības meklējamas pavisam kur citur.
Slavas kronīša šai Holivudas princesei vēl nav: patiesi laimīga par savu darbu, par iespēju būt uz skatuves un kino ekrāniem, Džesika Šestēna, nenopulēts un neapbružāts tīrradnis, būs sastopama arī Starptautiskajā kino festivāla „Arsenāls" plašajā programmā. „Arsenāls" norisināsies no 10.līdz 18.septembrim kinoteātros „Citadele" un „K-Suns".
Informāciju par „Arsenāla" filmām un notikumiem meklē www.arsenals.lv.
