Krievijas kino pēdējos gados spilgti atgriezies Eiropas festivālos. Berlīnē izrādīta režisora Aleksandra Mindadzes filma „Sestdienā", pārstāvot tematisko triloģiju „Krievija vakar, šodien un rīt", savukārt Roterdamas kino festivālā pozitīvas atsauksmes izpelnījusies Vladimira Kota filma „Gromozeka". Starptautiskajā kino festivālā „Arsenāls" abas filmas būs skatāmas īpašajā Krievijas un NVS valstu filmu programmā, vēstot par Krievijas ikdienu saistībā ar ne tik senajiem vēstures notikumiem, kas aizvien vēl ir dzīvā atmiņā ne vienam vien bijušās PSRS komūnas biedram.
Aleksandra Mindadzes Krievija vairs nav tikai enigmātiskiem noslēpumiem bagāta zeme, bet gan īsta, dzīva un reāla pasaule, kuras darbošanās mehānismi reizēm šķiet tikpat neskaidri, kā savulaik uzpūstais padomju burbulis. 1986.gada 26.aprīlis ir diena, kad šis burbulis tomēr neiztur un sprāgst, kļūstot par vienlaikus nāvējošu un traģiski postošu atbrīvošanas salūtu un pieliekot nešaubīgu punktu „saulainā komunisma" bezmērķīgi radītām ilūzijām. „Sestdienā" ir Aleksandra Mindadzes, citkārt arī dramaturga un scenārista, otrā pilnmetrāžas filma. Tajā atainotie notikumi iekļaujas 24 stundās pēc Černobiļas katastrofas, rādot šoka un neizpratnes piesātinātu vidi, kurā cilvēks kļūst bezspēcīgs pats savas pārliecības un iedomu priekšā. Uzzināt par notikušo lemts vien dažiem: kā rīkoties un ko iesākt ar dzīvi, kas nekad vairs nebūs tāda kā agrāk?
Katastrofa kā izaicinājums, izvēle starp iespējamo dzīvību un nenovēršamo traģēdiju jau kļuvusi par Mindadzes veidoto stāstu firmas zīmi. Vilcieni, kas draud saskrieties (Ostanovilsya poyezd), grimstošs kuģis (Armavir), Čečenijas karš (Vremya tantsora) un lidmašīnas avārija (Otryv) – Mindadze necenšas iedziļināties traģēdijas iemeslos, bet vēro to sekas, to šausminošo ietekmi uz cilvēkiem – lieciniekiem un piederīgajiem. Kaut arī filma „Sestdienā" veidota kā detalizēts laikmeta atspoguļojums, rumāņu kino „jaunā viļņa" pārstāvis, operators Oļegs Mutu, apzināti, izvairās no pārspīlētām retro performancēm. Dabiski un teju ar roku sataustāmi ir Mutu kameras notvertie tuvplāni, kuru tālu pārredzamā fonā no jauna uzliesmo Černobiļas reaktors.
Kamēr Mindadzes filma atsauc atmiņā pirms ceturtdaļgadsimta piedzīvoto, Vladimira Kota filma „Gromozeka", kaut arī atmiņu stāstos balstīta, ir filma par šodienu, mūsdienu Krievijas portretu, kas atklājas trijos paralēlos stāstos. Bijušo skolas biedru un mūzikas grupas „Gromozeka" dalībnieku dzīves ceļiem atkal lemts krustoties. Nu jau 40 gadīgie ierindas pilsoņi – policijas virsnieks, taksometra šoferis un ķirurgs – katrs savos dzīves meklējumos un dvēseles piepildījumos aizmaldījies uz savu pusi, satiekas skolas salidojumā, un animācijas varoņa vārdā nosauktā grupa kāpj uz skatuves, kur, spītējot stīgu rūsai un nodilušām bungu vālītēm, uz mirkli atgriežas jaunības dienu idillē. Kota traģikomiskais stāsts par nepiepildīto jaunības dvesmu un dzīves reālijām, filma „Gromozeka" šogad iekārdinājusi arī Roterdamas festivāla publiku. Vienlaikus jautra, nopietna un visnotaļ valdzinoša, filma nenoliedzami norāda uz režisora pieredzi satīriska humora un tēlainas nostalģijas caurstrāvota kino veidošanā, kur allaž klātesošs ir arī spilgts socio-polistiskais zemteksts, kas reizēm kļūst visai pamanāms.
„Arsenāla" īpašā Krievijas un NVS valstu filmu programma tapusi, sadarbojoties ar Starpvalstu humanitāro NVS dalības valstu sadarbības fondu. Rīgas kinoteātros filmas skatāmas no 10.līdz 18.septembrim.
Par „Arsenāla" filmām un notikumiem lasi www.arsenals.lv
Foto: kadrs no filmas "Gromozeka"
