Dokumentālā filma tiks demonstrēta 20. augustā 16:30, 23. augustā 16:30 un 18:00, 25. augsutā 16:30.
Pēdējos gadsimtos latvieši no savas dzimtās zemes ir devušies prom uz visām debess pusēm. Gan izsūtīti par nepaklausību varām, gan gājuši pasaulē vīziju par laimi un labāku dzīvi vilināti, gan arī klaiņojuši karu un revolūciju vajāti.
Ne visur mūsu tautieši ir sagaidīti atplēstām rokām. Taču tikai vienā debess pusē etniskās piederības dēļ tika izstrādāta vesela pretlatviešu teoriju sistēma, pēc kuras katrs latvietis bija spiegs, nodevējs, ienaidnieks vai vienkārši nevēlams elements. Un tādēļ nošaujams. Un jo ātrāk, jo labāk.
Tagad mēs šos šausmu murgus atceramies kā 1937. gada represijas Krievijā.
Bet vai atceramies? Vai izprotam ne tikai šausmas un pataloģiju, bet arī tās samezglotās peripetijas, kas latviešus padarīja par pašu latviešu nodevējiem un slepkavām?
Pēc 1926.gada notikušās Vissavienības tautas skaitīšanas Padomju Savienībā bija saskaitīti 151 410 latvieši. Ļeņingradā un tās apkaimē dzīvoja 18 346, Pleskavas apgabalā – 10 583, Maskavā – 10 167, Sibīrijā – 35 069 latvieši. Kopumā PSRS bija vismaz 372 latviešu kolonijas ar 12 000 saimniecību.
Gaļina Strazdiņa Kemerovā stāsta: "Drīz mūsu vairs nebūs..Neesam ne latvieši, ne krievi...Tāpēc, ka neprotam savu valodu. Neprotam latviski runāt. 1937.gads... ko es varu pateikt...man bija četrpadsmit gadi... nē, piecpadsmit gadi jau bija..."Melnā Berta" brauca pa mūsu sādžu...visus savāca, latviešus, igauņus, krievus, visus...Neviens neatgriezās."
"Latviešu operāciju" ievadīja Nikolaja Ježova pavēle 1937.gada 30.novembrī. Tās rezultātā tika apcietināti 22 360 cilvēki, 74% tika izpildīts nāves sods. Lai arī operācijas galvenais mērķis bija latvieši, tai par upuri krita arī citu tautību PSRS pilsoņi, kuri tika apsūdzēti spiegošanā Latvijas labā.
Visvairāk cieta nevainīgi cilvēki, kuru vienīgā vaina bija būt par latvieti Padomju Savienībā. Filmas varoņi ir 1937.gada represijās cietušo pēcteči Maskavā, Kemerovā, Krasnojarskas apgabalā un Latvijā. Kemerovas apgabalā joprojām atrodas stacija "Latiši".
Filmas radošā komanda:
režisore un producente Dzintra Geka
scenārija autors Ēriks Lanss
operators Aivars Lubānietis
montāžas režisors Armands Zvirbulis
videoinženieris Jānis Kazulis
skaņu režisors Normunds Deinats
teksta autors Aivars Stranga
konsultants Jānis Riekstiņš
režisora asistents Baiba Ārenta
Filmā izmantotas Sibīrijas latviešu dziesmas.
