Mākslas muzejā „Rīgas Birža", kas sevi pozicionē kā kultūras apmaiņas punktu, kurā būtiskāka par nacionālo piederību ir izcilība, šogad būs apskatāmas trīs pastāvīgas ekspozīcijas un trīs izstādes, kā arī tiks īstenotas dažādas izglītības programmas un kultūras pasākumi. Muzeja veikalā būs pieejama muzeja suvenīru sērija, bet sadarbībā ar izdevniecību Jumava izdots albūms „Mākslas muzejs „Rīgas Birža"".
„Ārzemju mākslas muzejs jau līdz šim ir pildījis īpaši nozīmīgu lomu Latvijas kultūrā. Sevišķi laikā, kad dzīvojām aiz „dzelzs priekškara", jo deva iespēju šo priekškaru nedaudz pavērt. Šodien muzejs uzsāk savu dzīvi jaunā mājvietā un ar jaunu nosaukumu - Mākslas muzejs „Rīgas Birža". Muzeja jaunās telpas, kurās tagad ir modernas kultūras mantojuma drošības un saglabāšanas sistēmas, sniegs nebijušu iespēju Latvijā redzēt Eiropas un pasaules mākslu un pierādīt sevi kā daļu no visplašākās kultūrtelpas," Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA atklāšanas preses konferencē teica LR kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
„Mākslas muzejs „Rīgas Birža" šobrīd ir kā spoža pērle Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sastāvā, kas mirdz savā atrestaurētajā krāšņumā un jaunajā piepildījumā ar daudzu gadsimtu mākslinieku radīto radošo enerģiju. Vērojot, kā veidojās ekspozīcijas, rodas iespaids, ka šobrīd notiek spriega iekšēja cīņa starp ēkas arhitektonisko bagātību, greznību un tajā eksponēto vizuālās un dekoratīvās mākslas mantojumu. Jaunā muzeja viens no uzdevumiem būs atrast sintēzi un harmoniju," teica Latvijas Nacionālās mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.
Šajā gadā būs apskatāmas trīs pastāvīgās ekspozīcijas: Rietumu galerijā izvietotais 18.-20.gs Rietumeiropas porcelāns, Gleznu galerijā - Rietumeiropas 16.-19. gadsimta glezniecības ekspozīcija (Venēcijas un Makarta zāles), kā arī apskatei būs atvērts Sudraba kabinets.
„Mēs pateicamies visiem, kuri šo desmit projekta veidošanas gadu laikā ir snieguši atbalstu mūsu idejām, pat vēl vairāk – daudzas no tām iniciējuši. Tā rezultātā Mākslas muzejam „Rīgas Birža" ir iespēja būt modernam un straujam komunikācijas jomā. Mēs esam iepazinuši mecenātismu, savu sadarbības partneru dāvināšanas prieku un brīvprātīgu iesaistīšanos radošajā komandā. Pārsteidzošākais - viss notiek vēl pirms oficiālās muzeja dzimšanas. Tas dod ticību, ka idejas, kuras mēs radām, ir dzīvotspējīgas, tās ir sabiedrībai vajadzīgas. Šī kopsadarbība muzejā ienes jaunās tehnoloģijas, paplašina kolekcijas, bagātina interjerus un ļauj realizēt projektus, kas citādi paliktu tikai kā fantāzija. Kā piemērs ir Teterevu ģimenes atbalsts mākslas objekta „Rīgas gondola" veidošanā sadarbībā ar Berengo studiju Venēcijā. Šis projekts šobrīd tiek detalizēti izstrādāts no tehniskā viedokļa un nākamajā gadā, mēs ceram, tepat muzeja ātrijā gondola „pacelsies debesīs". Tas būs nebijis projekts savā apjomā un domas neierobežotībā. Savukārt pateicoties Rix Tehnologies un Lattelecom virtuālā pasaule kļūst par reālu komunikācijas formu un informācijas nesēju. Visa pamatdoma ir - kopā radīt muzeju, kurā justies labi un ar kuru lepoties." sacīja Mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece.
Tāpat muzejā būs apskatāmas divas apjomīgas, vairākus gadus veidotas atklāšanas izstādes, no kurām viena pārmetīs tiltu starp Venēciju un Rīgu (laikmetīgā māksla), bet otra būs veltīta Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbībai pirms vairākiem gadsimtiem. Šajās izstādēs viena muzeja telpās satiksies klasiskais ar laikmetīgo.
„Sadarbībā ar Helēnu Demakovu esam izvēlējušies latviešu un ārvalstu mākslinieku veidotus darbus, kuri laikmetīgā mākslas valodā daudznozīmīgi tematizē īpašos Venēcijas zīmolus. Tie nav tikai gondolas, lustras vai spoguļi. Mākslinieki rada darbus gan par „ Nāvi Venēcijā", gan par ierobežoto teritoriju, attiecībā uz kuru savulaik dzima „geto" jēdziens, gan par īpašo lagūnas pilsētas kupolu noskaņu, gan par daudzām citām parādībām," saka izstādes „Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas" kurators un Berengo Studio 1989 vadītājs Adriano Berengo.
Turpat top arī pasaulē pazīstamā Krievijas mākslinieka Dmitrija Gutova lielformāta mākslas objekts „Gondola", kura gaita tika prezentēta preses konferencē. Mākslas darba iecere tiek realizēta ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalstu. Projekts šobrīd tiek īpaši radīts muzeja ātrijam un var tikt uzskatīts par vienu no spilgtākajiem piemēriem privāto mecenātu atbalstam laikmetīgajai mākslai.
Izstādes „Austrumu porcelāns un Nīderlande" kurators, pasaules slavenais Austrumu eksporta porcelāna pētnieks Dr. Kristiāns Jorgs: „šajā izstādē Jūs redzēsiet izcilus Ķīnas un Japānas porcelāna priekšmetus, kas ap 17.gs ieplūda holandiešu tirgū. Šī reizēm pārsteidzošā Austrumu un Rietumu mijiedarbība, kas bieži atgādina dizaina un formu pingpongu, Jūs pārliecinās par ļoti interesantu, agrīnu mākslas un dizaina globalizācijas piemēru."
Izdevniecības Jumava sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju izdotajā albūmā „Mākslas muzejs „Rīgas Birža"" iemūžinātas unikālās, 1852.- 1855. gadā būvētās Biržas ēkas un 1920. gadā dibinātā Valsts mākslas muzeja, vēlāk Ārzemju mākslas muzeja, vēsture, sniegts plašs, attēliem bagāts materiāls par restaurācijas procesu un parādīts tā rezultāts - interjers kopā ar muzeja kolekcijām, kas tajos ievietotas. Albūms ir interesants ar savu bagāto foto un faktu materiālu, kas atspoguļotu vienu no pēdējo gadu nozīmīgākajiem celtnieku, restauratoru un mākslas speciālistu veikumiem Latvijas kultūras pieminekļu atjaunošanas un muzeju modernizācijas jomā, kas vainagojies ar jauna kultūras objekta, Mākslas muzeja „Rīgas Birža", atvēršanu publikai.
Apmeklētājus muzejs gaidīs ik dienu no 10:00-18:00, bet piektdienās no 10:00-20:00. Pirmdienās muzejs būs slēgts. Mākslas muzejs „Rīgas Birža" ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienība.
Mākslas muzeju „Rīga Birža" atbalsta LR Kultūras ministrija, Borisa un Ināras Teterevu fonds, ABLV Bank, Vitol BV, Rīgas Dome, „Rīgas svētki", airBaltic, RIX Technologies, Berengo Studio 1989, Hendrik Muller Fonds, Nordconnect/SNN, Lattelekom, Live Riga, Maserati, Hotel Bergs, JCDecaux, Institute Francais Lettone, Nīderlandes Karalistes vēstniecība, Turcijas vēstniecība, Korejas vēstniecība, Indonēzijas vēstniecība, Ķīnas Tautas Republikas vēstniecība.
Vairāk par muzeju aicinām skatīt www.rigasbirza.lv vai www.lnmm.lv
Mākslas muzeja „Rīgas Birža" ekspozīcijas
Gleznu galerija
Gleznu galerija, kas izvietota Venēcijas un Makarta zālēs, ir veidota kā klasiska Rietumeiropas glezniecības ekspozīcija, kas sava vizuālajā iespaidā ir tuva 19. gadsimta izpratnei par tās uzbūvi un darbu izvietošanas paņēmieniem.
Venēcijas zāles greznais interjers veido saspēli ar holandiešu, flāmu, vācu, franču un itāļu mākslu. Ekspozīciju ievada 16. gadsimta Nīderlandes glezniecība, kas loģiski pāriet Holandes Zelta laikmeta mākslā. Šī kolekcija ir viena no muzeja lielākajām vērtībām un jaunajā ekspozīcijā tā būs beidzot ieraugāma visā savā krāšņumā, līdz ar to raksturojot arī vietējo kolekcionāru gaumi un vietējo kolekciju veidošanas raksturīgākās iezīmes. Būtībā šī ekspozīcija ir iepriekšējo gadsimtu rīdzinieku gaumes un iespēju spogulis, caur vēl nebijušu rakursu ļaujot atgriezties pie savas pilsētas vēstures.
Makarta zāles galvenā dominante ir austriešu mākslinieka Hansa Makarta apjomīgie Vāgnera mūzikai vai antīkajām tēmām veltītie darbi, kā arī vācu romantisma laika māksla. Ar atsevišķiem, bet kolekcijai nozīmīgiem darbiem, raksturotas arī citas Rietumeiropas 19. gadsimta glezniecības skolas. Zāles centrālajā daļā novietoti un ekspozīciju noslēdz itāļu 19. gadsimta tēlnieku P.Tenerani un L.Bjenemē baltā marmora skulptūras, kuras pēc daudziem gadiem ir ieguvušas ne tikai laika garam atbilstošu ekspozīcijas vietu, bet arī Itālijā veidotus, balti stīgota melnā marmora podestus.
Atsevišķas gleznu grupas veido daļu no interjera Rietumu galerijā. Šeit dominē romantisma laika glezniecība, bet vienā zālē skatāma 20. gadsimta sākuma māksla.
Rietumu galerija
Rietumu galerija atrodas restaurētajās Biržas reprezentācijas telpās un aizņem pret Doma laukumu vērsto ceturtā stāva anfilādi. Vēsturiskās tapetes, zeltījums, spoguļi, kroņlukturi, sasaucē ar senatnīgajā stilā veidotām vitrīnām, 19. gadsimta glezniecību un tā laika mēbelēm, viedo noskaņu, kas vairāk raksturīga Rietumeiropas muzejiem to rašanās un veidošanās laikā, ne šodien. Šī ekspozīcija, kurā rūpīgi ir paslēpta jebkura modernā tehnoloģija, atgriež Rīgu 19. gadsimtā.
Galerijas pamatekspozīciju veido muzeja porcelāna un stikla kolekcijas darbi, kas raksturo laika posmu no 18. līdz 20. gadsimtam, ar uzsvaru uz senākajām kolekcijām. Atbilstoši porcelāna kolekciju izvērsumam muzeja krājumā, ekspozīcijās ir apskatāms Sevras, Dānijas Karaliskās porcelāna fabrikas, Berlīnes un citu vācu manufaktūru, kā arī Austrijas un Lielbritānijas porcelāns.
Atsevišķā kabinetā eksponēta viena no lielākajām muzeja vērtībām – Meisenes Karaliskās porcelāna manufaktūras izstrādājumi, kas iezīmē Eiropas porcelāna pirmsākumus. Ekspozīciju papildina vācu un austriešu 19. gadsimta pirmās puses glezniecība
Sudraba kabinets
Sudraba kabinets, kas iekārtots blakus Rietumu porcelāna galerijai, ir salīdzinoši neliels, tomēr šī ekspozīcija iezīmē ko ļoti būtisku – laiku, kad veidojās Latvijas valsts. Vienlaicīgi tas ir arī šī muzeja pirmsākums, kad daļa Valsts zelta fonda mākslinieciski vērtīgo darbu savu mājvietu atrada jaundibinātajā Valsts mākslas muzejā (1920). Vairāki no šiem priekšmetiem ir ziedojumi valstij. Lai arī sudrablietas pārsvarā ir senāku gadsimtu darinājumi, kopumā kabinets veltīts nacionālās pašapziņas pacēluma laikam 20. gs. sākumā.
Mākslas muzeja „Rīgas Birža" atklāšanas izstādes
„Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas"
2011. gada 20. augusts – 11. decembris
Venēcijas stikla izstāde „Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas" veido sasaisti starp Venēcijas un Rīgas pilsētām - mākslinieki no dažādām pasaules valstīm ir radījuši laikmetīgās mākslas darbus Venēcijas (Murano) stiklā divām izstāžu zālēm vienlaicīgi - Palazzo Cavalli-Franchetti Venēcijā un Mākslas muzejam „Rīgas Birža".
Izstāde tapusi ar „ABLV Bank" atbalstu. Projekta vadītāja Daiga Upeniece, izstādes kuratori ir Helēna Demakova (Latvija) un Adriano Berengo (Itālija). Izstādi iekārto Kristaps Ģelzis. Projekta koordinatore Vita Birzaka ( vita.birzaka@lnmm.lv ).
Izstādi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Rīgas Dome, ABLV Bank, AS AirBaltic.
Izstādē piedalās Jans Fabrs (Beļģija), Ernsts Billgrēns (Zviedrija), Maikls Jo, Freds Vilsons (ASV), Havjers Peress (Spānija), Orlāna (Francija), Konstantīns Hudjakovs (Krievija) un daudzi citi starptautiski pazīstami mākslinieki, kuru izteiksmes materiāls parasti nebūt nav stikls, bet kuri, atsaucoties Berengo studijas aicinājumam, šoreiz tieši stiklā materializējuši savas idejas, izmantojot Murano stikla meistaru gadsimtiem paaudzēs slīpēto amata prasmi.
Īpašs pārsteigums būs Latvijas mākslinieku tandēma Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna dalība šajā projektā. Jaunā muzeja atklāšanas izstādei viņi Berengo studijā, Murano radījuši darbu „Neaizmirsti mani", reflektējot par Venēcijas kupolu tēmu - Venēciju sedz neskaitāmu cilvēku mīlestības un atmiņu kupols.
Austrumu porcelāns un Nīderlande
Austrumu un Rietumu mijiedarbība 17.gadsimtā
2011.gada 20.augusts-4.decembris
Atklājot jaunu posmu savā darbībā, Mākslas muzejs Rīgas Birža piedāvā mākslas cienītājiem un plašai publikai unikālu porcelāna priekšmetu izstādi, kas veidota sadarbībā ar Nīderlandes ziemeļprovinces muzejiem Hroninhera (Hroningenā) un Prinsesshofas (Lēvvardenā). Izstādes koncepcija veidota ar vēlmi paradīt Austrumu un Rietumu mijiedarbību keramikas nozarē 17.gadsimta garumā. Ekspozīcijā būs izcili Ķīnas un Japānas porcelāna priekšmeti, kas tajā laikā ieplūda holandiešu tirgū un būtiski ietekmēja tālāko materiālās kultūras attīstību Nīderlandē un parējās Eiropas valstīs. Izstāde demonstrēs Delftas manufaktūras straujo uzplaukumu, ko izraisīja porcelāna priekšmetu trūkums tirgū un ļaus saprast kā tagad Eiropā labi zināmie zili baltie Delftas izstrādājumi kļuva tik slaveni.
Kopā būs eksponēti ap 140 meistardarbi no abu muzeju kolekcijām. Izstādē varēs novērtēt kā viena otru ietekmēja Austrumu un Delftas priekšmetu dažādas formas un ornamenti. No plašāka redzesloka, tās ilustrēs pasaules tirdzniecības un kultūras globalizācijas procesu 17.gadsimtā, kur Nīderlandei bija svarīga loma kā Austrumu un Rietumu sastapšanas vietai.
Izstādes kurators un kataloga autors ir pasaules slavens Austrumu eksporta porcelāna pētnieks, daudzu monogrāfiju autors, Leidenes Universitātes emeritēts profesors un Hroninhera muzeja vadošais zinātniskais kurators Dr. Kristiāns Jorgs.
Izstāde un kataloga publikācija notiek sadarbībā ar Nīderlandes Karalistes vēstniecību un ir iespējami pateicoties ģenerālsponsora Vitol B.V., Hendrik Muller Fonda, Nīderlandes Karalistes un Nordconnect/SNN finansiālai palīdzībai
Izstāde „Latvieši atkal Venēcijā"
Mākslas muzeja „Rīgas Birža" mazajā zālē, kura no šī brīža iegūst vārdu „Boses zāle" (nosaukta ēkas arhitekta vārdā) durvis vērs apjomā neliela, bet ļoti iezīmīga izstāde ar nosaukumu „Latvieši atkal Venēcijā". Kuratore - Helēna Demakova.
H.Demakovas veidotā izstāde atspoguļos Venēcijas būtību latviešu mākslinieku skatījumā - pilsēta ieskanēsies dažādās toņkārtās, sākot no Jāzepa Grosvalda nelielajām skicēm līdz grupas F5 videodarbam, kurš parāda, kā mākslinieku asinis tiek izbarotas Venēcijas baložiem. Pilsētas dvēseles ainava atklāsies Alekseja Naumova, Miervalža Poļa, Ilmāra Blumberga, Viļņa Vītoliņa darbos.
