Savā kino Ruiss allaž centās pretoties amerikāņu klasiskajam sižetam ar skaidru ievadu, iztirzājumu un nobeigumu. Rusiam bija svarīgi atklāt tradicionālās poētikas neierobežotās izpausmes formas un pasniegt tās savā, metaforām piesātinātajā manierē. Viņa kino ir kā barokāli labirinti, Spāņu „zelta laikmeta" literatūras un Borhesa stāstu maģijas sakausējums, kas kopumā rada mazliet ieslīpu skatienu uz realitāti un liek noticēt ikdienas ilūzijām. Raula Ruisa filmas nekad nebeidzas, tās gluži kā televīzijas seriāli – Ruisa nodevas Čīles tautiešiem, leģendas un mītus iemūžinot daudzsēriju video stāstos – savieno epizodes, notikumus un personāžus vienā nebeidzami garā filmas lentē, kas, sekojot autoram, tinas apkārt pasaulei un ik reizi bagātinās ar jauniem stāstiem un sejām. Līdzās Pablo Nerudam un Roberto Matam, Ruiss tiek uzskatīts par vienu no trim ietekmīgākajām figūrām Čīles kultūrā.
Raula Ruisa filmas pabijušas teju visos lielākajos Eiropas kino festivālos. Nominācijas un godalgas Kannās, Zelta lācis Berlīnē un Leopards Lokarno par filmu „Tres Tristes Tigres" (filmas nosaukums – populārs mēles mežģis spāņu valodā, tulkojumā – trīs skumji tīģeri), kas, savaldzinājusi Francijas 1960. gadu intelektuāļus, aizsāk režisora „Parīzes posmu" – dominē eksperiments un Francijas kino anti-holivudiskās izpausmes.
Režisoram līdzās aizvien bijusi uzticamā dzīvesbiedre, režisore Valērija Sarmiento, kā arī Eiropas kino aktieru zieds, ieskaitot Katrīnu Denēvu („Nozieguma skelets"), Marčello Mastrojāni („Trīs dzīves un tikai viena nāve") un Džonu Malkoviču pēc Marsela Prusta romāna motīviem uzņemtajā filmā „Atgūtais laiks".
Intelektuālis ar neremdināmu kino apetīti, Rauls Ruiss tiek salīdzināts gan ar Fasbinderu, gan Orsonu Velsu. Diez vai atrastos kāds kinomāns, kurš būtu redzējis visas Ruisa filmas, no ierobežotos apstākļos tapušiem pirmajiem uzņēmumiem dzimtajā Čīlē līdz spilgtam autorkino Francijā un „Lisabonas noslēpumiem", kas atklāj Portugālē dzīvojoša bērna pirmsnāves ilūzijas: „Runā, ka pirms nāves gar acīm paskrien visa dzīve, bet tādam bērnam, kas dzīvē pieredzējis vēl gaužām maz, šo dzīvi nākas iztēloties pašam."
Starptautiskais kino festivāls „Arsenāls" īpašu filmas „Trīs dzīves un tikai viena nāve" seansu velta režisoram Raulam Ruisam un visiem, kas jūlijā svinējuši autora 70 gadu jubileju un augusta nogalē atskatās uz režisora daiļradi, kas vēl nopulē pēdējos filmu kadrus un tiek nodota pasaules kino arhīvā – skatītājos.
Filma „Trīs dzīves un tikai viena nāve" tapusi kā režisora Raula Ruisa veltījums itāļu kino zvaigznei Marčello Mastrojāni. Filmā Ruiss ietver gan maģisko stāstu elementus, gan smalku ironiju, kas atklāj gan paša autora, gan galvenās lomas atveidotāja – Mastrojāni specifiku. Arī pārējo aktieru izraudzīšanās bijusi apzināta, filmas personāžus pieskaņojot ikdiena aktiera raksturam fiziskajām īpašībām, žestiem un emocijām. Starp tiem Mastrojāni un Katrīnas Denēvas meita Kiāra un aktrise Marisa Paredesa. Mastrojāni filmā „Trīs dzīves un tikai viena nāve" iemiesojas gan sicīliešu ceļotāja, gan antropoloģijas pasniedzēja ādā, kā arī pārtop par bagātu ieroču tirgoni, kas, izrādās, vienlaikus ir smalks virssulainis. Trīs stāsti, kas savienojas vienā un vēsta par personības šķelšanos, par paralēlajām dzīvēm un dubultpersonībām, kuras tikai nāves brīdi atkal apvienojas sākotnējā veselumā.
Starptautiskais kino festivāls „Arsenāls" norisināsies no 10.līdz 18. septembrim kinoteātros „Kino Citadele" un „K Suns".
Abonementi jau pārdošanā!
Foto: Rauls Ruiss. Publicitātes foto
