Šajā grāmatā Larss Pēters Fredēns attēlo Baltijas valstu starpvalstu sarunas ar Krieviju par padomju karaspēka izvešanu un to, kā Zviedrija klusi darbojās aizkulisēs — ciešā sadarbībā ar Balto namu —, lai veicinātu šīs problēmas veiksmīgu atrisinājumu. Viņš apraksta arī to, kā Zviedrija izstrādāja politisko nostāju jautājumā par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Igaunijā un Latvijā un darbojās, lai šo nostāju pieņemtu arī Maskavā, Vašingtonā, Tallinā un Rīgā.
Šī, iespējams, ir vienīgā reize kopš Otrā pasaules kara beigām, kad Zviedrija sev tuvējā reģionā nospēlējusi tik nozīmīgu drošībpolitisko lomu. Fredēns sniedz vēstījumu no iekšienes par to, kā radās un, par spīti pastāvīgai nenoteiktībai un lielai steigai, tika attīstīta politiskā stratēģija.
Grāmata sniedz arī tiešus un atklātus Baltijas, ASV un Krievijas politiķu portretējumus, kā arī attēlo zviedru politiķi Karlu Biltu. Līdz šim zviedru valodā ne par vienu vēstures laikposmu nav ticis publicēts neviens tik smalki detalizēts vēstījums par to, kā praktiski tiek formulēta un dzīvē īstenota valsts drošības politika.
Šī grāmata ir uzskatāma par turpinājumu autora 2004. gadā publicētajai grāmatai Pārvērtības (latviski — Baltijas brīvības ceļš), kurā stāstīts par Baltijas valstu cīņu par atbrīvošanos no Padomju Savienības.
