„Te būs stāsts par sirmu Ludzas ebreju, kurš tagad regulāri mēro ceļu Izraēla – Rīga un atpakaļ; par dzīvesgudru dokumentālistu, kurš joprojām nerimst vērot dzīvi un meklēt tās jēgpilnās izpausmes; par režisoru, kurš savās filmās mācījis saskatīt parādību slēpto jēgu; par vērīgu fotogrāfu, kuram vienmēr līdzi no tēva mantotā Leica; par cilvēku, kura patiesības atklāsmes izstaro morālu spēku pāri laika un valstu robežām; par mūžgarā dzīves vilciena pasažieri, kurš, nebūdams bezbiļetnieks, tomēr bīstas no kontrolieriem," raksta kinozinātnieks Agris Redovičs.
Hercs Franks ir scenārists, režisors, operators, žurnālists, fotogrāfs, jurists un domātājs. Viņš dzimis 1926. gadā un ar savām filmām kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Latvijas kino veidotājiem pasaulē. Rīgas kinostudijā Franks sāka strādāt 1950. gadu beigās fotodaļā, bet jau drīz pēc viņa scenārijiem tika uzņemtas pirmās filmas. Par Herca Franka vizītkarti uzskata filmu „Vecāks par 10 minūtēm" (1978), kas tapusi tandēmā ar operatoru Juri Podnieku –, kurā desmit minūšu garā nepārtrauktā kadrā fiksēta maza zēna seja, skatoties leļļu teātra izrādi, tam pirmo reizi sastopoties ar laba un ļauna jēdzienu. Pieminams fakts, ka tieši šī filma kalpojusi par iedvesmas avotu Kannu un Venēcijas kinofestivālos 15 kinorežisoriem – Žanam Likam Godāram, Džimam Džārmušam, Vimam Vendersam, Bernardo Bertoluči u.c., veidot savu stāstu par kļūšanu 10 minūtes vecākam. Franks ir autors tādām filmām kā „Aizliegtā zona" (1975), „Augstākā tiesa" (1987), „Flashback" (2002) u.c.
Izstādes atklāšana notiks Starptautiskā kinoforuma „Arsenāls" laikā, jo kopā ar „Arsenāla" komandu tiek gatavota Hercam Frankam veltītu pasākumu sērija – 14. septembrī tiks demonstrēta dokumentālā filma „235 000 000" (1967), kurai Franks ir scenārija autors. Savukārt Rīgas Kino muzeja izstādes atklāšanai tiks pieskaņoti arī Herca Franka grāmatas atvēršanas svētki – sērijā „Kino Rakstu bibliotēka" iznāk grāmata „Uz sliekšņa atskaties", to no krievu valodas tulkojusi Kristīne Matīsa. Lai arī Hercs Franks kopš 90. gadu sākuma galvenokārt dzīvo Izraēlā, septembra sākumā viņš viesosies Rīgā, lai piedalītos pasākumus.
Pie izstādes koncepcijas strādā kinovēsturnieks Agris Redovičs, režisors Gints Grūbe, muzeja vadītāja, fotogrāfe Agnese Zeltiņa, kinozinātniece Zane Balčus, bet izstādes vizuālo tēlu veido māksliniece Dace Džeriņa, kas piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, strādājusi teātrī kā scenogrāfe un kostīmu māksliniece.
Izstādi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, biedrība Ekrāns, sadarbības partneris Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs.
Foto: Hercs Franks. Publicitātes foto
