Jūra ir milzīga masa
Kāpēc mēs esam tik mazi
Sasmalcinātas taisnības sijājas liedaga vējā
Pudeļu stiklu arī taisa no smiltīm
J.Elsbergs
Kad cilvēkam ir daudz jautājumu, viņš ievelk elpu, lai izvēlētos svarīgāko. Kad cilvēks ir samulsis, viņš ievelk elpu, lai rastu skaidrību. Kad cilvēks gatavojas darīt kaut ko tādu, ko vēl nekad mūžā nav mēģinājis, viņš ievelk elpu, lai saņemtu dūšu.
Dzeja var būt jautājumus rosinoša, tā var būt mulsinoša. Un dzeja kādam var būt arī kas pilnīgi neapjausts. Tāpēc jāievelk elpa, pirms 8. septembra vakarā atvērt Liepājas jauniešu iecienītā kokteiļbāra Pasta ielā Red Sun Buffet durvis. Jo šajā vakarā te notiks publiska saruna ar dzejnieku Jāni Elsbergu. Tas būs mēģinājums atrast pavedienu, kas sasaistītu dažādas paaudzes un dažādus cilvēkus, sagraujot mītu, ka Dzejas dienas ir akadēmisks, formāls „obligātās literatūras" notikums.
- Kāpēc jauns dzejnieks, kura uzvārds vien jau varētu pavērt daudzas durvis, spītīgi turas pie pseidonīma? Un kāpēc pseidonīma lietošanas „pamatīgie iemesli" pēkšņi kļūst nesvarīgi, bet tēva dotais vārds – svarīgs?
- Vai dzeja mūsdienās ir elitāra lieta?
- Vai dziesmu teksti ir dzeja?
Jānis Elsbergs sola ne vien būt atklāts savos uzskatos par dzeju, bet arī ļaut to nobaudīt, ieklausoties gan oriģināldzejā, gan atdzejojumos. Caur dzejas prizmu būs iespēja iepazīt vienu no J. Elsberga iemīļotajiem literātiem - amerikāņu dzejnieku un prozaiķi Čārlzu Bukovski, kurš pieskaitāms tā saucamajai bitņiku paaudzei un savā daiļradē galvenokārt pievērsies alkoholiķu un citu marginālu ļaužu dzīvesstāstiem. Jāņa Elsberga atdzejojumā top arī kāds Volta Vitmena (citējot pašu atdzejotāju) sens, bet visnotaļ atraktīvs dzejas cikls. Jānis Elsbergs arī tulko divu krieviski rakstošu uzbeku dzejnieku dzeju speciāli šā gada Dzejas dienām. Savukārt Liepājas teātris jau itin drīz aicinās skatītājus uz Kārļa Lāča un Jāņa Elsberga mūziklu Pūt, vējiņi! pēc Raiņa lugas motīviem Dž. Dž. Džilindžera režijā. Vai iespējama simbioze starp klasiku un mūsdienām, mēģinās atbildēt Liepājas teātra dziedošie aktieri, kas Pasta ielā iegriezīsies pauzītē starp mēģinājumiem teātrī.
Dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs dzimis 1969. gadā Rīgā dzejnieces Vizmas Belševicas ģimenē. Studējis latviešu filoloģiju Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1987-1988) un angļu filoloģiju Svešvalodu fakultātē (1989-2001). Bijis skolotājs Zaubē, Jūrmalā, Rīgā, strādājis literārajos izdevumos "Rakstnieka Vārds" un "Vārds", žurnālos "Karogs" un "Luna", vadījis Jauno literātu apvienību (1996-2000). Publicējas kopš 1990. gada. Elsberga pirmais krājums „Vistīrākā manta" iznācis 1993. gadā. „Vistīrākā manta", tāpat kā tāpat kā otrā grāmata „Rīta kafija" (R., Daugava, 1996), izdota ar pseidonīmu Jānis Ramba. Tikai trešā grāmata „Daugavas bulvāris" publicēta ar īsto vārdu un uzvārdu.
J. Elsbergs tulko un atdzejo no angļu (G. Korso, G. Snaidera, V. Vitmena, K. Vonnegūta, Č. Bukovska, A. Millera, V. Šekspīra darbi), lietuviešu, skotu, franču un vācu valodas. Nodarbojies ar jauno autoru izglītošanu. 1998. gadā teātrī "Skatuve" iestudēta Oresta Silabrieža dziesmu spēle "Pirmais cēliens" ar J. Elsberga tekstu.
Vakaru vadīs žurnāliste Vēsma Lēvalde.
