Paralēli šim centrālajam motīvam, rakstniece prasmīgi iezīmē kontūras citu romānā iesaistīto varoņu dzīvēs un saved tās kopā vienotā stāstā. Iepriekšējo paaudžu grēki un dzīves vedums joprojām atbalsojas bērnu un mazbērnu gaitās. Gabaliņu pa gabaliņam tiek izveidota daudz slāņaina romāna struktūra, kas apvienojas homogēnā veselumā un demonstrē rakstnieces talantu un prasmi, katru sīkumu izmantot kopējā konteksta ietvaros.
Iznākums ir daudzkrāsains romāns, kas vēsta par cerībām, nepiepildītiem sapņiem un pienākumu nastu. Likteņa rūgtās spēles notiek padomju Latvijas vidē un šodien daudzas aprakstītās lietas liekas daudz vienkāršākas un ne tik traģiskas, kā tas varētu būt tajos laikos. Bezcerības un grūtsirdības skumjo gaisotni atsvaidzina pārsteidzoši daudz dabas apraksti trāpīgu analoģiju un metaforu veidā. Tāpat var sajūsmināt cilvēku attēlojumi, kas caur ikdienišķiem sīkumiem un detaļām atklāj ļoti daudz.
Manuprāt, romāns savu vietu latviešu literatūras klasikas krājumos ir pelnījis godam un izlasītais likās vērtīgs, kaut arī man nav tuva traģiskā likteņa nots, kas caurstrāvo grāmatu. Bet tā laikam ir mūsu tautas kultūras īpatnība un pazīme, jo šādas noskaņas dominē lielā daļā latviešu literatūras un šis ir teicams 20.gs. Latvijas klasiskās literatūras paraugs.
Izdevējs: Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 2007
Mājas lapa: www.zvaigzne.lv
