„Jeļena" atklāj pilnīgi jaunu režisora pieeju vēstījumam: tas vairs nav abstrakts stāsts, bet gan sociāla drāma, kas risinās mūsdienu Maskavā. Problemātika visai atpazīstama: sasodītais dzīvokļa jautājums, izvairīšanās no dienesta armijā, nesaprašanās PSRS laikos audzināto vecāku un jau pēc impērijas sabrukuma dzimušo bērnu vidū.
Vladimirs, pensionēts biznesmenis, dzīvo milzīgā dzīvoklī Ostoženkas tuvumā, apmeklē modernu fitnesa klubu un uztur kā bohēmu mīlošo meitu Katju, tā arī sievu Jeļenu, bijušo medmāsu, kura tagad veic mājkalpotājas, apteksnes un seksuālo vajadzību apmierinātājas pienākumus. Bet ir arī visnabagākie – Jeļenas dēla Serjožas ģimene, kas dzīvo mātes maizē drausmīgos piepilsētas graustos. Viņu sastapšanās sižeta laikā un telpā ir salīdzināma ar Marksa šķiru cīņu.
Nav runa par bagātajiem un nabagajiem (kaut gan par to jau arī), bet par nepārvaramo aizu starp nepieciešamo pragmatismu un gaisīgu ideālismu. Šķiet, ka režisors mums vienkārši ieskicē divu sociālo slāņu vidi, bet patiesībā viņš rūpīgi kolekcionē kadrā zīmes un pazīmes, kuras konstruē divus atšķirīgus psiholoģiskos tipus. Viņš padara savu māksliniecisko valodu galēji lakonisku un izteiksmīgu, turklāt viņa filma ir absolūti brīva no „informācijas trokšņa", kuru tā mīl mūsdienu kino.
Vīrišķīgi atteicies no iepriekšējos darbos vērojamā simbolisma un neapvaldītās tēlainības, Andrejs Zvjagincevs ir pašaizliedzīgi izpildījis radošo uzdevumu dzidri un skaidri izstāstīt „vienkāršu stāstu", tādēļ spējis noteikt ārkārtīgi precīzu sociālo diagnozi. „Jeļena" ir unikāli līdzsvarota un ideāli konstruēta filma, tomēr tajā ieaustas dziļas emocijas, kuras ataino burvīgie aktieri: Nadežda Markina, Andrejs Smirnovs un Jeļena Ļadova.
Filma tiks demonstrēta 16. septembrī kinoteātrī „Splendid Palace".
Foto: kadrs no filmas "Jeļena". Publicitātes foto