Lielajā zālē
Kens Ludvigs "Primadonnas"
Komēdija 2 cēlienos
Tulkojis Dž.Dž.Džilindžers
Pirmizrāde 2011. gada 16. septembrī
Kad divi neveiksminieki aktieri Leo Klarks un Džeks Geibls izlasa avīzē sludinājumu, ka bagāta kundzīte meklē savus mīļotos, sen neredzētos māsasdēlus, viņiem ilgi nav jādomā. Viņi taču ir īsti aktieri – kas par to, ka līdz tam spēlējuši tikai uz provinces skatuvēm. Kas viņiem ko nenospēlēt meklētos māsasdēlus un kļūt par miljonu īpašnieces mantiniekiem? Ko gan citu jūs varat sagaidīt no aktiera?!
Vienīgā problēma ir tāda, ka māsasdēli patiesībā izrādās māsasmeitas... Taču ne velti Šekspīra lugās vīrieši spēlēja sievietes. Un Leo un Džeks ir īsti Šekspīra eksperti. Šī būs viņu mūža lielā loma. Tādu „Divpadsmito nakti" pasaule vēl nebūs redzējusi!
Brodvejas vadošā komēdiju autora Kena Ludviga „Primadonnās" atdzīvojas Šekspīra dzirkstošo komēdiju pārvērtības. Tā ir arī parafrāze par kino zelta klasiku – leģendāro filmu „Džezā tikai meitenes". Dailes teātris turpina smīdināt savus skatītājus – pārģērbšanās un sajaukto identitāšu radītie pārpratumi ir pārgalvīgas jautrības un nebeidzamu smieklu avots. Atļaujieties būt vieglprātīgi!
Lomās: Lauris Subatnieks (Leo), Intars Rešetins (Džeks), Kristīne Nevarauska vai Elīna Dzelme (Mega), Ilze Vazdika (Florense), Harijs Spanovskis (Dankans), Pēteris Liepiņš (Doktors Maijerss), Ieva Segliņa (Odrija), Dainis Grūbe (Bačs)
Režisors – Dž.Dž.Džilindžers, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Krasovska, gaismu mākslinieks – Igors Kapustins (Igaunija)
Raimonds Pauls, Evita Mamaja, Leons Briedis "Marlēna"
Mūzikls 2 cēlienos
Pirmizrāde (izdevniecības „Žurnāls SANTA" 20 gadu jubileja) 2011. gada 25. novembrī
Pirmizrāde 2011. gada 26. novembrī
Dievišķā Marlēna Dītriha – viņa bija visspožākā no kinozvaigznēm. Viņa kļuva par elku gan vīriešiem, gan sievietēm. Viņa spēlēja eņģeļus un padauzas. Viņa noteica laikmeta modi. Viņa bija sapņu sieviete. Vēl joprojām viņa ir ikona.
Sieviete – noslēpums. Viņas noslēpums pieder viņai vienai. Šis ir mēģinājums tam pieskarties.
Lomās: Rēzija Kalniņa (Marlēna Dītriha), Artūrs Skrastiņš (Ērihs Marija Remarks, rakstnieks), Ģirts Ķesteris (Žans Gabēns, aktieris), Artis Robežnieks (Ernests Hemingvejs, rakstnieks), Indra Briķe (Lenija Rīfenštāle, kino režisore), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Marija Riva, Marlēnas meita), Aldis Siliņš (Džozefs fon Šternbergs, kino režisors), Ieva Pļavniece (Grēta Garbo, aktrise), Ērika Eglija (Koko Šanele), Mārtiņš Počs (Čārlijs Čaplins, aktieris, režisors), Inita Dzelme (Vivjēna, Marlēnas asistente), Gints Andžāns, Dainis Grūbe (Zaldāti, lokāla apmeklētāji utt.)
Pie klavierēm – Maestro Raimonds Pauls
Režisore – Inese Mičule, scenogrāfs – Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, horeogrāfe – Inga Raudinga, gaismu mākslinieks – Igors Kapustins (Igaunija)
Ziemassvētku koncerts
Pirmizrāde 2011. gada 17. decembrī
Tradicionālajam teātra Ziemassvētku koncertam šoreiz rasts gluži neparasts risinājums – skatītāji varēs vienkopus dzirdēt visu 27 Eiropas Savienības valstu skaistākās Ziemassvētku tautasdziesmas, vienlaikus ielūkojoties arī šo zemju saulgriežu un kristīgajās tradīcijās un izbaudot svētku svinēšanas atmosfēru.
Piedalās etnomūziķu ansamblis.
Piedalās: Vita Vārpiņa, Lilita Ozoliņa, Kristīne Nevarauska, Aija Dzērve, Ērika Eglija, Inita Dzelme, Jānis Paukštello, Ģirts Ķesteris, Artis Robežnieks, Juris Frinbergs, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš
Režisors – Mihails Gruzdovs, muzikālais vadītājs – Juris Vaivods, scenogrāfs – Gints Sippo, kostīmu māksliniece – Liene Rolšteina, horeogrāfe – Inga Raudinga
Viljams Šekspīrs "Romeo un Džuljeta"
Traģēdija 2 cēlienos
No angļu valodas tulkojis Raimonds Auškāps
Pirmizrāde 2012. gada 27. janvārī
Šis ir pasaules skumjākais, bet arī skaistākais mīlas stāsts.
Veronas saulainajās ielās cīnās divas dzimtas, maksājot asiņainas nodevas aklam naidam, kurš nerimst paaudzēs un kura cēloni vairs neviens nezina. Šo naidu var samierināt tikai kaps. Un mīlētāju laime ilgst tikai nedaudzas stundas.
Renesanses mīlas poēma „Romeo un Džuljeta" (1594-1595) ir viena no Dailes teātra leģendām. Dailes teātrī luga iestudēta četras reizes: 1924., 1943., 1953. gadā (izrāžu režisors – Eduards Smiļģis) un 1994. gadā (režisors – Kārlis Auškāps). Režisors Dž.Dž.Džilindžers savu skatuves variantu veido kā dinamisku, atraktīvu notikumu un raksturu kaleidoskopu. Katrai paaudzei ir sava „Romeo un Džuljetas" versija – stāsts, kas dzīvos mūžu mūžos.
Lomās: Ilze Ķuzule-Skrastiņa vai Ieva Segliņa (Džuljeta), Kristaps Rasims vai Artūrs Dīcis (Romeo / Mūks Jānis), Gints Grāvelis (Merkucio), Lauris Dzelzītis (Benvolio), Gints Andžāns (Tibalts), Jānis Paukštello (Monteki), Juris Bartkevičs (Kapuleti), Akvelīna Līvmane (Lēdija Monteki), Indra Briķe (Lēdija Kapuleti), Lilita Ozoliņa (Džuljetas aukle), Artūrs Skrastiņš (Mūks Lorenco), Lauris Subatnieks (Pariss), Juris Frinbergs (Eskals, Veronas valdnieks), Dainis Grūbe (Baltazars), Āris Rozentāls (Aptieķnieks), Ivars Auziņš (Pirmais uzraugs), Dainis Gaidelis (Otrais uzraugs, teicējs), Mārtiņš Počs (Pāžs), Aija Dzērve, Sarmīte Rubule, Ērika Eglija, Inita Dzelme, Elīna Dzelme (Dāmas no Kapuleti dzimtas)
Režisors – Dž.Dž.Džilindžers, scenogrāfs – Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, komponists – Kārlis Lācis, horeogrāfe – Inga Krasovska, gaismu mākslinieks – Igors Kapustins (Igaunija)
Rūdolfs Blaumanis "Trīnes grēki"
Komēdija 2 cēlienos
Pirmizrāde 2012. gada 16. martā
Joku luga „Trīnes grēki" sarakstīta un uzvesta 1896. gadā, un kritikas vērtējums toreiz ir bargs: „Literāriskā ziņā ir prastība – sacerēt un laist tādu gabalu klajā, teātra mākslas ziņā atkal ir aplamība – tā ko vēl uzvest uz skatuves. Kas „Trīnes grēkos" var priecīgi smieties un vēl aplaudēt, tas ir apbrīnojami naivs cilvēks. Blaumanis pats nosodīs to dienu, kad viņš šādus „jokus" laidis vaļā."
Nez, kā tur bijis ar Blaumaņa nosodījumu, taču rakstnieka komēdijas uz latviešu skatuvēm dzīvo joprojām. Savu oriģinālo skatījumu stāstam par izmanīgo un uz precēšanos apbrīnojami kāro Trīni šoreiz sniegs lietuviešu režisors Rolands Atkočūns. Viņa Mazbērzos un Lielbērzos iet raibi un skaļi – kā īstā Centrāltirgū.
Lomās: Vita Vārpiņa (Trīne, Mazbērzu kalpone), Pēteris Liepiņš (Mazbērzu tēvs), Marīna Janaus (Mazbērzu māte), Artūrs Dīcis vai Lauris Subatnieks (Juris, viņu dēls), Gints Grāvelis (Vilis, viņu dēls), Aija Dzērve (Made, Mazbērzu kalpone), Artis Robežnieks (Brencis, Mazbērzu kalps), Kristīne Nevarauska (Emīlija, Lielbērzu saimniece), Ieva Segliņa (Annule, Lielbērzu kalpone), Intars Rešetins (Jaņuks, Lielbērzu kalps), Gints Andžāns (Mārcis, Lielbērzu kalps), Mārtiņš Počs (Ludis, Lielbērzu kalps), Mirdza Martinsone (Rembēniete), Harijs Spanovskis (Dāvis), Juris Kalniņš (Ābrams), Kristaps Rasims (Joske, viņa dēls), Pēteris Gaudiņš (Atis, Emīlijas brālis)
Režisors – Rolands Atkočūns (Lietuva)
Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa
Komponists – Juris Vaivods
Horeogrāfs – Alberts Kivlenieks
Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta"
Kriminālmelodrāma 2 cēlienos
Tulkojuma un dramatizējuma autors – Gatis Šmits
Pirmizrāde 2012. gada 11. maijā
Nav skaidrs, vai Bags Makena ir spītīgs karstgalvis, vai arī viņu vienkārši vajā neveiksmes. Viņš ir bijis gan policists, gan mīlnieks, gan cietumnieks. Viņa kontā ir ievainots ģenerālis, piekauta līgava un nošauts pārinieks. Meklēdams gaišāku dzīves ceļu, viņš iemaldās kādā pilsētiņā un uzreiz iekuļas nopietnās nepatikšanās. Bags Makena nav īpaši attapīgs, bet viņš skaidri zina, ka draudīgākais vēl tikai sekos. Turklāt situāciju sarežģī tas, ka viņa sirdī ir uzplaukušas nevaldāmas mīlas jūtas pret vietējā šerifa līgavu.
Lomās: Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Pēteris Gaudiņš, Juris Bartkevičs, Artis Robežnieks, Valdis Liepiņš, Kristīne Nevarauska, Lauris Dzelzītis, Sarmīte Rubule, Ērika Eglija, Kristaps Rasims, Mārtiņš Počs
Režisors – Gatis Šmits, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Keita, komponists – Ēriks Ešenvalds
Ādolfs Alunāns "Džons Neilands"
Oriģināldramatiska pasaka ar dziedāšanu 2 daļās
Mūzika no Raimonda Paula
Pirmizrāde 2012. gada 10. jūnijā
Dzīvespriecīgais lielībnieks un auša Džons Neilands ir atkal klāt! Joku luga no Ādolfa Alunāna „Džons Neilands" ir Dailes teātra leģenda, ko vērts atdzīvināt.
Izrādes atjaunojums ar pa daļai pavisam jaunām dekorācijām un pa daļai pavisam jauniem aktieriem! Ekskluzīva iespēja atkal satikties ar vienu no savulaik visvairāk skatītajām un visilgāk spēlētajām Dailes teātra izrādēm. Tikai 10 izrādēs sezonas noslēgumā jūnijā.
Lomās: Artūrs Skrastiņš (Džons Neilands, veikala īpašnieks), Ieva Segliņa (Leontīne, viņa meita), Jānis Paukštello (Klumpočs, pilsētas balbieris), Intars Rešetins (Jurģis, augļotājs), Pēteris Liepiņš (Anspēka tēvs, vecs zvejnieks), Artis Robežnieks (Reinhards, viņa dēls), Rēzija Kalniņa (Trīne, istabas meita), Ģirts Ķesteris (Griborskis), Mārtiņš Počs (Jākobsons), Harijs Spanovskis (Ierēdnis iz guberņas pilsētas), Ērika Eglija (Eisbeina kundze, kāda miesnieka sieva), Lauris Subatnieks (Kāds policijas ierēdnis), Aldis Siliņš (Kāds sulainis), Dainis Gaidelis (Suflieris)
Solo kvartete dziedāšanas biedrībā: Valdis Liepiņš (Felzners), Lauris Dzelzītis (Dreifelds), Gints Grāvelis (Bauers), Kristaps Rasims (Upmans)
Režisors – Kārlis Auškāps, scenogrāfs – Juris Dimiters, kostīmu konsultante – Jurate Silakaktiņa, muzikālais konsultants – Juris Vaivods, kustību konsultante – Inga Krasovska
Mazajā zālē
Harijs Gulbis "Cīrulīši"
Latviešu ģimenes saiets 2 cēlienos
Pirmizrāde 2011. gada 20. septembrī
Šis ir pēdējais vakars Cīrulīšos: visi sabrauks, apsēdīsies pēdējo reizi pie galda. Cīrulīšos neviens vairs nedzīvos. Bet vai kāds pieminēs, kā ir dzīvots pirms tam? Vai būs vajadzība un drosme par to runāt? Vai vispār ir dzīvots? Vai tikai klusēts – arī tad, kad bija jārunā? Un kuram gan bija jārunā – vecākiem vai bērniem?
Šai dienā viņi beidzot runās. Un viss mainīsies. Varbūt no Cīrulīšiem vajadzēja atvadīties jau sen? Bet nekad nav par vēlu! Pat dzimtas mammai Zelmai.
Teātra leģenda, kuru vērts atdzīvināt.
Lomās: Esmeralda Ermale (Zelma), Ģirts Ķesteris (Elmārs), Artis Robežnieks (Raimonds), Ieva Pļavniece (Gundega), Aija Dzērve (Silvija), Vita Vārpiņa (Vizma), Marīna Janaus (Olga), Ligita Skujiņa (Ingrīda), Valdis Liepiņš (Jānis)
Režisors – Lauris Gundars, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, gaismu māksliniece – Māra Vaļikova
Raimonds Staprāns "Gūsteknis pilī"
Dokumentāldrāma 9 ainās
Pirmizrāde 2011. gada 15. novembrī
Pagātni nevar atgriezt, bet var mēģināt izprast.
Līdz ar silto, saulaino pavasari 1940. gada 17. jūnijā Rīgas ielās parādās tanki ar sarkani krāsoto zvaigzni uz bruņu torņiem. Vēl paliek cerības, ka mūsu valsts ir patstāvīga, neatkarīga un brīva un tāda arī paliks. Bet ko var izdarīt mazā Latvija, kad iet bojā lielās Eiropas valstis? Vēstures gaita ir neapturama, un cilvēks tik ātri pierod pie važām.
„Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās," – cilvēks, kurš teicis šos katram latvietim zināmos vārdus, izolēts no ārējās pasaules un pilnīgi ignorēts, mīt Rīgas pilī. Viss ir jau iepriekš nolemts – kā izrāde, kā traģikomisks leļļu teātris.
Lomās: Juris Kalniņš, Pēteris Liepiņš, Gints Grāvelis, Lauris Dzelzītis, Juris Bartkevičs, Pēteris Šogolovs
Režisors – Kārlis Auškāps, scenogrāfs – Māris Putniņš, kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa, video, foto, skaņu mākslinieks – Gundars Cauka
Evita Sniedze "Pasaka par vērdiņu – 2012"
Pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem
Izrāde bērniem 2 daļās
Pirmizrāde 2011. gada 21. decembrī
Laiks ir nauda. Kas tev ir vairāk?
Kārlim Skalbem 1912. gadā šķita svarīgi uzrakstīt „Pasaku par vērdiņu" – stāstu
par dīvainu eksperimentu, pārbaudot cilvēka sapni ar naudu. Vai tagad –
2012. gada priekšvakarā – cilvēks ir mainījies?
Režisors jaunajiem skatītājiem sola pārsteigumiem un brīnumiem pilnu izrādi,
kāda nekad iepriekš par naudu nav bijusi skatāma.
Lomās: Intars Rešetins (Ansis), Harijs Spanovskis (Grāmatvedis), Mirdza Martinsone (Māte), Valdis Liepiņš (Velns, pārdevējs), Sarmīte Rubule (Meitene)
Režisors – Pauls Timrots, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Iveta Šurma
Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem parketa"
Homēriska komēdija 2 daļās
Tulkojuma un dramatizējuma autors – Regnārs Vaivars
Pirmizrāde 2012. gada 21. martā
Mazais Saša dzīvo pie vecmāmiņas un vectētiņa, jo vecmāmiņa neuztic bērna audzināšanu savai izlaidīgajai meitai, kura atradusi sev jaunu vīru – „alkoholiķi asinssūcēju". Tāds nu ir vecmāmiņas smagais krusts. Tā Saša no četru gadu vecuma „karājas viņai kaklā". Vecmāmiņas mīlestība pret mazdēlu ir nepiesātināma un ātri draud pārvērsties mājas tirānijā.
„Apglabājiet mani aiz plintusa" (1993) ir krievu rakstnieka, aktiera, scenārista, režisora un tulkotāja Pāvela Sanajeva (1969) autobiogrāfisks stāsts, kurā visu personāžu prototipi ir reāli cilvēki. Briesmīgi interesants, gaišs un godīgs stāsts par kāda zēna bērnību.
Lomās: Artūrs Skrastiņš (Alkoholiķis asinssūcējs), Indra Briķe (Vecāmāte), Juris Bartkevičs (Vectēvs), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Māte), Jānis Paukštello (Vectēva draugs), Ērika Eglija vai Sarmīte Rubule (Ārste)
Režisors – Regnārs Vaivars, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone
Toms Stopards "Atspulgs vai īstenība"
Psiholoģiska drāma 2 daļās
No angļu valodas tulkojis Raimonds Auškāps
Pirmizrāde 2012. gada 16. maijā
Britu dramaturgs Toms Stopards (1937) skatītājiem ir pazīstams ar savām vārdu spēlēm un intelektuālajiem rēbusiem, kuros ilūzija un realitāte ir nesaraujami saistītas. Dzīves notikumi bieži aizdomīgi atkārto literatūru. Bet tas ir mānīgi. Dzīve nav literāra.
Lugas personāžu ironiskajās, asprātīgi paviršajās sarunās – it kā starp citu, it kā ne par ko – risinās cilvēku likteņi. Svarīgs allaž ir zemteksts, tas pavēsta daudz vairāk nekā vārdi.
Visos laikos modē ir tas, kas ir patiess un īsts, dzīvu jūtu un dzīvas cilvēciskas patiesības piepildīts. Par lugu „Atspulgs vai īstenība" („The Real Thing", 1982) – reizē detektīvu, melodrāmu un intelektuālu līdzību – Londonas kritiķi Tomam Stopardam piešķir balvu par gada labāko lugu.
Lomās: Vita Vārpiņa, Akvelīna Līvmane, Ģirts Ķesteris, Juris Žagars, Inita Dzelme, Dainis Grūbe, Artūrs Dīcis
Režisors – Mihails Gruzdovs, scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone
Kamerzālē
Entonijs Šefers "Trilleris"
Trilleris ar maskarādes elementiem 2 daļās
No angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja
Pirmizrāde 2011. gada 30. septembrī
Divi vīrieši – padzīvojis snobisks detektīvstāstu rakstnieks un viņa jaunais, švītīgais, pašpārliecinātais sāncensis. Visnegaidītākie, ekstravagantākie sižeta pavērsieni, dramatisks konflikta un greizsirdības portretējums, cilvēcisko attiecību trilleris un lieliska parodija par pieņemtajiem cilvēku uztveres štampiem. Nezūdošā tieksme pēc sevis apliecināšanas caur otra cilvēka pazemošanu un attiecības, kas pārtop par nežēlīgu, noslēpumainu, bet arī intriģējošu spēli.
Skaidrs, ka spēli nevar spēlēt bezgalīgi, un vienam nāksies zaudēt. Skaidrs, ka no tās var izstāties tikai ar miršanas apliecību. Jautājums tikai – kurš no diviem spēlētājiem tas būs?
Meistarīgi savītā un asprātīgā luga, kuras oriģinālnosaukums ir „Okšķeris" (1970), divreiz tikusi ekranizēta, ļaujot spēles virtuozitāti pierādīt savas paaudzes talantīgākajiem aktieriem: Lorensam Olivjē un Maiklam Keinam 1972. gada versijā, bet Maiklam Keinam un Džūdam Lovam 2007. gada filmā.
Lomās: Juris Žagars (Endrū Vaits), Lauris Dzelzītis (Milo Tindls), Imants Tērauds (Inspektors Doplers)
Režisore – Laura Groza, izrādes mākslinieks – Miķelis Fišers, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Kudiņš
"Vīrietis Smiļģis"
Uguns un nakts bez starpbrīža
Pirmizrāde 2011. gada 9. oktobrī
Šis stāsts ir par Eduardu Smiļģi – aktieri, režisoru, Dailes teātra dibinātāju un... vīrieti. Par vīrieti sievietes acīs. Par lielu bērnu un lielu sieviešu cienītāju.
Šis stāsts ne vienmēr ir glaimojošs, toties simtprocentīgi patiess – vēstules nemelo, tās ir dokuments, kas rada pats savu pasauli – ļoti emocionālu, ļoti subjektīvu, ļoti īstu.
Šogad ir Eduarda Smiļģa 125. dzimšanas diena. Un šis ir mazs ieskats lielā cilvēka dzīvē.
Lomās: Jānis Paukštello (Aktieris), Olga Dreģe (Sieva), Sarmīte Rubule (Sieviete)
Režisors – Gundars Cauka, telpas iekārtojuma un kostīmu autore – Dace Cauka
"Dullais"
Pēc Sudrabu Edžus darba motīviem
Pasaka pieaugušajiem ar baltām beigām 1 daļā
Pirmizrāde 2011. gada 16. novembrī
Dullais. Tā viņu mīļi sauc mamma. Viņš ir "savādāks" - sarežģītāks, vienkāršāks, tiešāks. Arī divdesmit piecu gadu vecumā viņš ir liels, neveikls, mīļš bērns.
Dullā tēvs, sapratis, cik "savādāks" ir dēls, drīz pēc dzemdībām viņus pameta. Dullais dzīvo kopā ar mammu kādā noslēgtā Latvijas mazpilsētā. Mamma ir skolotāja.
Pēc kāda traģiska notikuma mamma ir spiesta pieņemt lēmumu, ka Dullajam ir jādodas prom. Pēdējo nakti Dullais pavada pagalmā zem vecās ābeles, kura apsala tajā ziemā, kad viņš dzima, un ne reizi pēc tam nav uzziedējusi.
Lomās: Esmeralda Ermale, Lauris Subatnieks, Elīna Dzelme, Artūrs Dīcis
Režisori – Mārtiņš Eihe, Krista Burāne
Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Kristians Brekte
Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis"
Gandrīz kāzu reportāža 8 epizodēs
Kārļa Auškāpa dramatizējums pēc Ē.Hānberga stāstu motīviem
Pirmizrāde 2012. gada 3. februārī
Kaut arī paplukušajā lauku nostūrī daudz cilvēku vairs nav palicis, no veciem ļaudīm jaunais pāris iznāk labu labais. Taču tāpat vien plika dzeršana nedrīkst būt. Katru glāzīti vajag aizrunāt. Katram jāteic savs sakāmais – par dzīvi un vispār. Un tad nu mīļie ciemiņi saka savus sakāmos.
Ēriks Hānbergs ir uzrakstījis visu kā nākas. Poētiski, skarbi un godīgi. Savukārt izrāde pulcē kopā Dailes teātra vecākās paaudzes aktieru labākos spēkus. Prozit!
Lomās: Leons Krivāns (Žanis), Ilze Vazdika (Šarlote), Lidija Pupure (Trīne), Juris Strenga (Ervīns), Olga Dreģe (Spulga), Gunārs Placēns (Reinis), Venta Vecumniece (Dzidra), Aivars Siliņš (Andrejs)
Režisors – Kārlis Auškāps
Lauris Gundars, Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "Aptumsums 4"
Pirmizrāde 2012. gada 11. martā
Kad cilvēkam ir 18 gadi, viņš raugās uz dzīvi pavisam citādi nekā tad, kad viņam ir ap 70. Četros dažādos stāstos un dažādos žanros četri dažāda vecuma dramaturgi pētīs četras dažādas paaudzes. Visu stāstu personāžus skatītājs sastop kādā viņiem ekstrēmā dzīves brīdī – dienā, kad visus Zemes iedzīvotājus skar Saules aptumsums. Vai tas ir iemesls eksistenciāliem secinājumiem un attiecīgiem lēmumiem? Un vai mēs vispār vēlamies skatīties debesīs, kur ir tik daudz nezināmā un biedējošā?
Režisors – Mihails Gruzdovs
Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna"
Tulkojuma un dramatizējuma autore – Evita Mamaja
Pirmizrāde 2012. gada maijā
Kāds angļu džentlmenis ir sadomājis izbeigt savas bezrūpīgās vecpuiša gaitas un iestūrēt godājamajā laulības ostā. Taču lēdija, kurā viņš ir iemīlējies, izvirza viņam striktu nosacījumu: vai nu viņa, vai džentlmeņa iemīļotā pīpe. Džentlmeņa šaubas attālina kāzas par sešiem mēnešiem, kuru laikā viņš gremdējas atmiņās par saviem draugiem pīpmaņiem un vecpuišu dzīves piedzīvojumiem.
Skotu rakstnieks un dramaturgs Dž.M.Berijs (1860-1937) visas pasaules lasītājiem pazīstams galvenokārt kā skaistās pasakas „Pīters Pens" autors. Savukārt „Mana lēdija Nikotīna" atklāj skatītājiem Berija humorista talantu.
Lomās: Lauris Subatnieks, Aldis Siliņš, Intars Rešetins, Ivars Auziņš, Dainis Gaidelis, Gints Grāvelis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa
Režisore – Laura Groza
Izrādes mākslinieks – Juris Dimiters
Foto no izrādes "Marlēna". Foto (c) Jānis Deinats
