Mihaila Bulgakova romāns, kas pirmo reizi tika izdots 1966. gadā – jau pēc rakstnieka nāves, uzreiz izraisīja arīdzan kinematogrāfistu uzmanību. Pirmais, kurš kino formātā pārvērta šo romānu, bija poļu režisors Andžejs Vajda, un tas notika 1971. gadā. Nākamais drosminieks bija Aleksandrs Petrovičs, no 1988. līdz 1990. gadam tika demonstrēts Polijas TV seriāls (režisors Mačeks Voitiško), un 1991. gadā Bulgakova romānu ekranizēja pirmo reizi Rietumos – Pols Braierss Lielbritānijā uzņēma televīzijas filmu. Pie skatītājiem nonācis arī krievu TV iestudējums (1996, režisors Sergejs Desņickis), ungāru īsmetrāžas filma (2005, režisore Iboija Fekere), 10 sērijas ilgais TV projekts, ko 2005. gadā veidoja režisors Vladimirs Bortko, un fotoinstalācijas, kas veidotas par godu Bulgakova romānam un ko rīkoja Žans-Daniels Lorjē (2008).
1994. gadā darbu sāka krievu režisors Jurijs Kara, taču šai filmai liktenis bija ļoti sarežģīts, un, paldies visiem svētajiem, ka nu tā nonākusi pie skatītājiem. 4 sērijas, kas teju sasniedza 4 stundas ekrāna laika, tika pārveidots arī kinoteātru formātā, un tieši šī versija skatāma „Arsenālā". Taču šo filmu pavada arī milzu haoss, kas 90. gadu vidū valdīja Krievijas kino industrijā. Sākta par grandioziem privātiem līdzekļiem, Jurija Karas filma daudz un dažādu iemeslu dēļ ilgus gadus līdz skatītājam nemaz nenonāca. Protams, arī filmēšanu piemeklēja gluži bulgakoviskas mistikas, kas ne vien kavēja filmas pabeigšanu, bet pat apdraudēja iesaistīto personu veselību un dzīvības. Un, kā jau gaidāms, nesaskaņas starp producentiem un filmas veidotājiem sita tik augstu vilni, ka filmas tapšana bija pārvērtusies par publiskā telpā plaši apspriestu notikumu un pat konfliktu, kura attīstībā iejaucās arī Mihaila Bulgakova trešās sievas mantinieki, kam pieder romāna autortiesības.
Lielākais strīdus ābols bija ekranizācijas iecerētais garums – pēc režisora domām, „Meistaram un Margaritai" bija jābūt 3 stundas un 20 minūtes garai. Pēc producentu prasībām ekranizācija tika saīsināta līdz 2 stundām, kas, protams, nozīmē, ka montāžas telpā tika izgrieztas arī daudzas sižeta līnijas. Protams, aktieri neklusēja un izrādīja savu nepatiku.
Nepilnas divas stundas garā fināla versija Jurija Karas režijā savu pirmizrādi piedzīvoja slēgtā seansā XXVIII Starptautiskajā Maskavas kinofestivālā, kas norisinājās 2006. gadā.
Lomās iejutušies Viktors Rakovs, Anastasija Vertinskaja, Valentīns Gafts, Aleksandrs Filipenko, Vladimirs Steklovs, Viktors Pavlovs, Aleksandra Zaharova, Mihails Uljanovs, Nikolajs Burlajevs, Sergejs Garmašs, Borislavs Brondukovs, Viktors Sergačovs, kā arī Ļevs Durovs.
Scenārists un režisors ir 1954. gadā dzimušais Jurijs Kara. 1982. gadā viņš iestājās VGIKā, lai pēc pieciem gadiem pabeigtu S. Gerasimova un T Makarovas meistarklasi. Jau tur viņš guva pirmos panākumus – Karas diplomdarba filma „Rīt bija karš" (1987) vizuāli atgādināja 1930. gadu kino estētiku un tika demonstrēta 48 valstīs. Viņš strādājis gan televīzijā, gan veidojis reklāmas, gan, protams, izpelnījies uzmanību kā skandālists – tas bija gan pēc Karas konflikta ar Krievijas Kosmosa aģentūru, gan visa situācija ar „Meistaru un Margaritu".
Filmas „Meistars un Margarita" vienīgais seanss Starptautiskā kino festivāla „Arsenāls" programmā – šo svētdien, 11. septembrī pulksten 13:30, kino Citadele.
Visa informācija par festivālu – www.arsenals.lv!
Foto: kadrs no filmas "Meistars un Margarita". Publicitātes foto
