Vizmas Belševicas 1973. gadā sacerētā dzejoļu kopa „Sadegusi balss" Jaunās Gaitas rudens numurā ir pirmpublicējums, fragments no iecerēta, bet nepabeigta plašāka darba par kādas lībiešu sievietes (vārdā Bille) bojāeju, kas 1583. gadā sodīta par pesteļošanu. Tā ir daļa no dzejnieces, 2005. gadā mūžībā aizejot, atstātā plašā rakstiskā mantojuma, kuru apkopj un publicē viņas dēls, dzejnieks un tulkotājs Jānis Elsbergs.
Gundara Ignata stāstā „Kāzas" vienā pinumā divi pirmās personas naratīvi par diviem šķietami pilnīgi neatkarīgiem notikumiem. Vienkāršā valodā, bez dramatiska kāpinājuma un bez pamācoša nobeiguma, tie sabalsojas un rezonē ar divu dziļi personīgu mīlestības sāpju pārdzīvojumu.
Vizuālās mākslas daļā krāsu reprodukcijās skatāma Raimonda Staprāna glezna Klusā daba ar dažiem nevajadzīgiem, izdzēstiem priekšmetiem un Voldemāra Dārznieka glezna À la Henri Matisse, kā arī divas Ritas Grendzes skulpturālas instalācijas. Žurnāla vāka attēlā redzams Staprāna gleznas Antiohs fragments, ar ziemeļkaliforniski kontrastējošu tumšzilā jūrā spilgtas saules apspīdētu laiviņu pie asi stūrainiem ostas steķiem. Helēnas Hofmanes melnbaltās fotomākslas eksemplāri rāda Olafu Stumbru tuvskatā, smēķējot cigarillo apakšbiksēs, un trimdas kultūras dižgarus autorvakarā Losandželosā 1984. gadā. „Mājvietas attainotāja" Imanta Puriņa (1930-2008) fotogrāfijas liecina par mākslu, kas atspoguļo nepārprotamu opozīciju padomju laiku kolektīvai bezatbildībai, kā paskaidro Vilnis Auziņš, fotomeistaru priekšā stādot. Māris Brancis apraksta Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja vērienīgo pasteļu gleznu kolekciju.
Kārlis Vērdiņš atzīmē Olafa Stumbra (1931-1996) 80 gadus: Stumbrs amerikāņu nošņurkušajā vidē meklēja sniegt ASV izkaisīto latviešu rakstnieku retās tikšanās un merkantilā amerikāņu vidusšķira, tomēr nacionālā piederība izrādījās stiprāka par pasaules klaidoņu valdzinājumu... Tagad Stumbrs Latvijā atgriezies pavisam...
Šī gada maija mēnesī dzejnieks Edvīns Raups no Latvijas ieradās Kanādā, lai kopā ar atdzejotāju Margitu Gailītis un izdevēju-dzejnieku Maiklu Mirolla (Michael Mirolla) piedalītos savu dzejoļu izlases angļu valodā Then Touch Me Here atvēršanas svinībās. Vita Gaiķe ziņo, ka svinību priekšnesumā kopā sanākušie trīs mākslinieki pauduši savstarpēju smalkjūtību un lielisku saprašanos pāri valodu barjerām.
Vita Gaiķe ziņo arī, ka šāgada Ērika Raistera Piemiņas fonda balvas laureāts ir literāts-jaungaitnieks-zinātnieks Pāvils Vasariņš, kurš pēdējos gados nodevies savas pāragri (2006. g.) mūžībā aizgājušās dzīves biedres, rakstnieces Ainas Zemdegas literārā mantojuma sakopošanai un publicēšanai.
Levs Aronsons bija Latvijas ebrejs, ievērojams muzikants-čellists Rīgā. Kad vācu armija okupēja Latviju 1941. gadā, kāds viņa kolēģis pazemojošā veidā konfiscēja viņa vislielāko dārgumu – divus senus, neatvietojamus čellus. Juris Šlesers Fransises Brentas (Frances Brent) grāmatā The Lost Cellos of Lev Aronson saskata skumji skaudru liecību par distanci tuvībā, kas raksturo Latvijas ebreju kopienas attiecības ar latviešiem.
Intervijā ar Dagmāru Beitneri rakstniece Agate Nesaule (Sieviete dzintarā, In Love With Jerzy Kosinski) atklāj savas domas par maizes darba prasībām ASV augstskolā, par latviešu klaida sabiedrību un par aktuālo situāciju pasaulē.
Vēstures nodaļā Rolfs Ekmanis turpina jau sen aizsākto stāstījumu par starptautiskiem raidījumiem latviešu valodā 20. gs. otrā pusē – šoreiz par slepenaģentiem, slepkavībām un bumbošanām, ar kurām bija jārēķinās Radio Brīvā Eiropa / Radio Brīvības darbā līdz pat PSRS bezsaules norietam. Savukārt Bonifācijs Daukšts komentē Heinriha Stroda grāmatas Politiskā cenzūra Latvijā 1940-1990 pirmo sējumu. Otru sējumu nākošajā JG numurā aplūkos Dainis Mjartāns.
Par „postfolkloras" ansambļa Iļģi 30 gadu raženo devumu, iepazīstinot visu pasauli ar latviešu tautasdziesmām tā, kā to pirms tam vēl neviens nebija darījis, raksta pati ansambļa vadītāja Ilga Reizniece.
Jānis Liepiņš daudzina Antonu Bārdu, labāk pazīstamā, bet jau jaunībā mirušā dzejnieka Friča Bārdas brāli. Būdams pats apdāvināts, godīgs dzejnieks un kultūras cilvēks, viņam bija lemts panest padomju okupācijas pazemojumus. Priekšzīmīgā izturība un spīts dara Antona Bārdas literāro mantojumu viņa 120. gadskārtā gaismā celšanas vērtu, raksta Liepiņš.
Atmiņu nodaļā, turpinot savu jaunības memuāru par pēckara dzīvi dīpīšu nometnē Vācijā, Uldis Siliņš atskatās ar smaidu uz bumbu sišanas nodarbībām – basketbola un volejbola spēli; Laimonis Mieriņš apciemo savu dzimto Valtaiķu (tagad Laidu) pagastu Kurzemē un apraksta tur redzēto un dalās atmiņās par savu pagasta ļaužu likteņstāstiem; Lāsma Ģibiete komentē filmaktrises Vijas Artmanes memuāru Ziemcieši, atrazdama tur, starp citu, nepiedienīgus pušķojumus.
Nodaļā Dažos vārdos Māris Brancis, Rolfs Ekmanis, Vita Gaiķe, un Anita Liepiņa nieka 12 lappusītēs salikuši visas pēdējo laiku būtiskākās ziņas par kultūras notikumiem, grāmatām, aktualitātēm un ērmīgām būšanām Latvijā – gan ar skatu viņdienās, gan mūsdienās – Latvijai visapkārt un visur citur ģeopolitiskajā telpā.
Atbildot Jaunās Gaitas vasaras numurā rakstnieka Laimona Pura izteiktos pārmetumus par blusiņu tvarstīšanu pagātnes biezajā kažokā, vēsturnieks-kulturologs Jānis Krēsliņš Sr. citē Haraldu Biezo: Visi mūsu sapņi ir saistīti ar vizionāro nākotnes Latviju. Tā nāks ar tiem vīriem un sievām, bet tikai tad, ja tiem būs bijusi drosme ieskatīties tautas vēsturē tādā, kāda tā ir...
Kas ir Džordžs Soross: vai viņš ir globālās finanšu sistēmas grāvējs, planetāra mēroga parazīts un pasaulē ļaunākais cilvēks, vai tomēr apgaismības nesējs, kas nesavtīgi ziedo savu talantu un savu likumīgi iegūto vinnestu, lai palīdzētu visā pasaulē panākt atklātāku finanšu sistēmu demokrātiskas pārraudzības ietvaros? Sveiks kopas gudrās galvas pārrunā.
Grāmatu recenzijas: Lalita Muižniece par Kārļa Vērdiņa doktora disertācijas Latviešu dzejproza 20. gadsimtā pārstrādājumu angļu valodā, The Social and Political Dimensions of the Latvian Prose Poem; Rasma Birzgale par Gunas Zeltiņas rediģēto rakstu krājumu Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām; Juris Silenieks par Arna Skujiņa daudzdaļīgo prozas kopojumu (novele, romāns, stāsti, feļetoni) Zilā saite; Juris Silenieks par žurnālista un mākslas kritiķa Reiņa Ādmīdiņa monogrāfiju par Lidijas Dombrovskas-Larsenas literāro daiļradi Dienvidzvaigzne dzejas logā; Anita Liepiņa par Ingas Žolūdes 13 savstarpēji saistītiem stāstiem Mierinājums Ādama kokam; Rimands Ceplis par Laimdotas Sēles jaunāko romānu Cērt zibens Mārmalē; Lāsma Ģibiete par Sarmītes Pujēnas un Indras Imbovicas Valdis Vikmanis. Sava mūža diriģents; un Gundars Ķeniņš Kings par AABS Journal of Baltic Studies marta mēneša speciālizdevumu Transnational Governance and Policymaking in the Baltic Sea Region.