Konference notiks 15.septembrī ar atklāšanas uzrunas sākumu plkst. 10.00 Rīgā Latvijas Universitātes Lielajā aulā (Raiņa bulvāris 19).
Konference tiek organizēta pēc Rīgas plānošanas reģiona teritorijā esošo novadu pašvaldību kultūras darbinieku un speciālistu ierosinājuma. Tās mērķis ir diskutēt par šodien aktuālajiem kultūras attīstības jautājumiem Latvijas novados, saskaņot kultūras nozares attīstības virzienus, kā arī, sadarbojoties ar plānošanas reģioniem, uzlabotu vertikālo informācijas apriti starp Kultūras ministriju un tās pakļautībā esošajām iestādēm un vietējā līmeņa pašvaldībām.
Liesma Grīnberga, Rīgas plānošanas reģiona Kultūras darba koordinatore: "Diemžēl kopš rajonu padomju likvidēšanas jau vairākus gadus nav bijusi pietiekama saikne starp Kultūras ministriju, tās pakļautībā esošajām institūcijām un novadu kultūras darbiniekiem. Tas radījis virkni neskaidrību, neizpratni par notiekošo kultūras nozarē un sajūtu, ka valsts institūcijas pametušas novārtā novados strādājošos, kas ir tiešie kultūras pakalpojumu sniedzēji iedzīvotājiem. Tāpēc visu reģionu kultūras darbinieku konference ir ļoti nepieciešama, un, organizējot to, tiek sperts pirmais solis sadarbības virzienā, lai atjaunotu saikni starp kultūras speciālistiem visos līmeņos un konstruktīvi meklētu risinājumus samilzušajām kultūras nozares problēmām, kas skar gan kultūras produktu kvalitātes, gan kultūras informācijas digitalizācijas un daudzas citas problēmas, kas nu jau aktuālas ne vien Rīgas reģiona novados, bet ari visā valstī kopumā."
Kultūras darbinieki cer uz Kultūras namu un centru akreditāciju
Organizētās konferences viens no galvenajiem uzdevumiem ir diskutēt par novadu kultūras centru efektīvu attīstību. Lai gan novados darbojošies kultūras nami un centri ir ļoti svarīgas institūcijas, kuras kalpo gan kā vietējas nozīmes sabiedriskie centri, gan pilda savu kopienu pozitīvo pārmaiņu vadītāju lomu, līdz šim brīdim nav atbildēts jautājums par kultūras kā pamatpakalpojuma pieejamību un kvalitāti, jo līdz pat šim brīdim nav vienotu vērtēšanas kritēriju, kurus pielietot, vērtējot kultūras centru darbību, attīstības procesu un perspektīvas. Jāpiebilst, kā šis jautājums ir svarīgs ne tikai Rīgas reģiona pašvaldībām, bet arī citu reģionu pašvaldībām kopumā. Pašvaldību kultūras struktūrvienību pārstāvji uzskata, ka, izstrādājot vienotu kultūras namu un centru novērtēšanas kritēriju sistēmu, būtu iespējams paaugstināt to darbības kvalitāti. Līdz ar to arī pašvaldību kultūras centru darbiniekiem rastos skaidrība, kādas ir to darbības pamatfunkcijas, kādam jābūt minimālajam pakalpojumu grozam, nodrošinot atbilstošu pakalpojumu kvalitāti, kādi resursi nepieciešami, lai attīstītos. Šāda vienota kritēriju sistēma noteiktu kultūras institūciju statusu pēc to akreditācijas līmeņa, savukārt pašvaldībām būtu vieglāk piesaistīt finansējumu kultūras attīstībai, skaidri pamatojot kas un kāpēc nepieciešams.
Ceļā uz XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem
Viena no galvenajām sesijām gaidāmajā konferencē būs diskusija par aktuālo informāciju saistībā ar XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku organizēšanu 2013. gada vasarā. Lai gan līdz šim brīdim publiskajā telpā bija jūtams informācijas trūkums par šī vērienīgā pasākuma organizēšanas koncepciju, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra pārstāvji aicina novadu pašvaldību kultūras darbiniekus uzklausīt centra ierosinājumus, kā arī dalīties ar savu pieredzi, iesaistoties diskusijā.
Kultūras datu digitalizācija – uzdevums jaunajai valdībai
Viens no pēdējā laika aktuālākajiem jautājumiem, kurš būs jārisina jau jaunajai valdībai, ir Latvijas kultūras datu digitalizācija. Līdzšinējie Kultūras ministrijas plāni veidot vienotu digitālo kultūras karti nav vainagojušies ar vērā ņemamiem panākumiem, līdz ar to arī novadu pašvaldību kultūras darbiniekiem nav skaidrība par tās ieviešanu. Viens no galvenajiem šķēršļiem vienotas kultūras datu krātuves izveidē ir atbildīgo institūciju sadarbības un skaidru definējumu trūkums par to, kāda informācija kam un kāpēc datu bāzē būtu ievadāma, kas nodrošinās tās korektumu un uzturēšanu ilgtermiņā. Šaubas par veiksmīgu šī projekta realizāciju rada arī fakts, ka vienlaicīgi gan Kultūras ministrijā, gan citās valsts institūcijās tiek veidotas nacionālas nozīmes datu bāzes bez kopējas vīzijas un konkrēta formulējuma. Pašlaik tas būtiski traucē ikdienas darba procesu, prasot ievērojamus resursus vienu un to pašu datu ievadei neskaitāmās datu krātuvēs bez skaidra priekšstata, kāpēc tas nepieciešams.
Sākotnēji novadu pārstāvji izteica velmi arī par šo jautājumu diskutēt gaidāmajā konferencē, diemžēl Kultūras ministrija no šīs ieceres atteicās, tādējādi atstājot šo uzdevumu jaunajai valdībai. Novadu kultūras pārstāvji tomēr pauž cerību, ka jau tuvākajā nākotnē atbildīgās valsts institūcijas vairāk pievērsīsies vienotas kultūras datu digitalizācijas jautājumu skaidrošanai.
Informācija par Rīgas Plānošanas Reģionu
Rīgas Plānošanas Reģions nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, veicinot pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, kā arī dažādu fondu finansētu projektu sagatavošanu, ieviešanu, koordinēšanu un realizāciju.
Saskaņā ar Deleģēšanas līgumu, kurš tika noslēgts starp Rīgas plānošanas reģionu un Kultūras ministriju par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā, 2011. gadā Rīgas plānošanas reģions īsteno valsts kultūrpolitiku reģionā: nodrošina regulāru datu ievadi Latvijas digitālajā kultūras kartes sadaļās, apzina un sagatavo nepieciešamo informāciju par kultūras tūrisma produktu klāstu Rīgas plānošanas reģionā, kā arī sadarbībā ar kultūras nozares pārraugošām institūcijām nodrošina metodisko un konsultatīvo palīdzību kultūras speciālistiem Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās.
Plašāka informācija – www.rpr.gov.lv