Lai arī Baibas Bičoles ārpus Latvijas izdotie četri dzejoļu krājumi - „Atrita" (1966), „Ceļos" (1969), „Burot" (1976) un „Griežos" (1981) - trimdas lasītāju vidū nav paslīdējuši garām gluži bez ievērības un arī Latvijā iznākusi viņas dzejas izlase „Atgriežos" (1991), viņas dzeja Latvijā nav plaši pazīstama un pētīta. Grāmatas „Citviet" iznākšana apgādā „Mansards" un dzejas vakars ļaus vairāk iepazīt ASV dzīvojošās autores dzejas tematiku un poētiku.
Dziļāko un precīzāko Baibas Bičoles dzejas analīzi veikusi trimdas kritiķe Inta Ezergaile, rakstot: „Bičoles dzeja absolūti atsakās būt sentimentāla vai virspusīgi liriska. Un tā gaida no lasītāja tādu pašu bezkompromisa atvērtību un atdošanos, tādu pašu drosmi, kādu tajā ieguldījusi dzejniece. [..] Bičoles dzeja ir kustība, process, reizēm no gadalaika uz gadalaiku, reizēm no debesīm uz zemi, arī uz pazemi vai elli. Tā ir ekstrēma, tāda, kas uzdrīkstas, bieži pilna sirreālistiskiem brīžiem, ar kosmisku diapazonu, apokaliptiskiem notikumiem."
Baiba Bičole dzimusi 1931. gadā Rīgā, baltu filologu Jāņa un Līvijas Bičoļu ģimenē. Mācījusies N. Draudziņas skolā Rīgas centrā un Pārdaugavas 45. pamatskolā. 1944. gadā ģimene dodas uz Vāciju, 1945. gadā no Prāgas laimīgi nonāk rietumos, t. s. amerikāņu joslā. 1950. gada decembrī ģimene ierodas ASV. Baibas Bičoles augstākā izglītība nepabeigta (ģimenes apstākļu dēļ), mācījusies literatūru un mākslas vēsturi atsevišķos kursos Ņujorkas New School of Social Research (tag. nosaukums New School). Baibas Bičoles pirmās publikācijas (dzejoļi, dzejiska proza) publicēta trimdas jaunatnes izdevumos „Ulubele" un „Raksti". Gadu gaitā daudzi dzejoļi iespiesti pazīstamajā kultūras žurnālā „Jaunā Gaita" (dzejniece pieder t.s. jaungaitnieku lokam), kā arī laikrakstā „Laiks", Latvijā – žurnālā „Karogs". Darbi iekļauti latviešu dzejas antoloģijās „Lettische Lyrik" (Vācijā, 1983) un „Shifting Borders, East European Poetries of the Eighties" (ASV, 1993), kā arī daudzās izlasēs un antoloģijās Latvijā un trimdā.