Tajos tālajos laikos, kad dzīvoja gan briesmoņi, gan varoņi - varenais kareivis Beovulfs dodas pāri jūrai, lai atbrīvotu karaļa Hrotgara pārvaldīto Dānijas karalisti no nežēlīgā dēmona Grendela. Nogalinot to, Beovulfs izraisa dēmona mātes naidu. Viņas viltība un nežēlība, ar kuru būs jāsastopas Beovulfam, sola vēl lielākas briesmas, nekā cīņa ar Grendelu.Filmas pamatā ir sena anglosakšu leģenda.
Recenzija:
Sen senos laikos savas karjeras pirmajos gados steroīdu sporta meistars Arnolds Švarcnegers aptinās ar zvērādām un vicinot zobenu dēvēja sevi par Konanu barbaru. Ar šo varoni Beovulfam ir diezgan daudz radniecīga, tikai kino iespējas pirms apmēram 25 gadiem un mūsdienās ir nesalīdzināmas. Leģenda, kuru ekspluatē filma „Beovulfs” esot nodota gadsimtu gaitā mutvārdu formā un tagad varētu teikt ir radīta izteikti mūsdienīga leģendas versija 3 dimensiju formātā.
Tehnika, ko režisors Roberts Zemekis izmanto filmā "Beovulfs" nedaudz vienkāršojot darbojas apmēram šādi: ar sensoru palīdzību tiek digitāli fiksēta aktieru spēle, tās nianses, iegūtos datus tālāk apstrādā ar datoru un iznākums ir animācija, kuras pamatā ir dzīvu cilvēku sniegums. Tātad visas nepilnības var novērst ar pāris peles klikšķiem un paveras iespējas ar animēto aktieri paveikt visas tās lietas, kas cilvēkam nav pa spēkam. Jāpiebilst, ka šo metodi režisors neizmanto pirmo reizi, jo roka iemēģināta jau filmās "Polārais ekspresis" un, starp citu, ar šo pašu tehniku spēlējās arī filmas "300:Termopilu kauja" autori.
Visas tās "perfektās sievietes", kas uzlabotas photo shop smaida no žurnāliem un nereti ieved kompleksos "parasto" cilvēku reālajā dzīvē neeksistē, bet tieksme pēc perfekcijas nekad neapstājas un viss ir uzlabojams. Tomēr, kaut kas šīm vizuāli perfektajām daiļavām bildēs bieži pietrūkst un liek izskatīties pēc lellēm un šis pats faktors darbojas "Beovulfa" animētajos tēlos. Kaut arī animācijas tēli imitē cilvēku cik vien detalizēti iespējams, tomēr, nevar nepamanīt tukšās, bezdvēseles acis, kuras nebūtu, ja darbotos īsti aktieri. Digitāls formāts ir tikai ciparu virknītes un visas dzīvā imitācijas ir tikai vairāk vai mazāk izdevušās kopijas. Vismaz šoreiz rotaļas ar šo kino paņēmienu neaiziet tik lielās perversijās, kā pieminētajā filmā "300:Termopilu kauja", kas ar saviem muskuļainajiem kareivjiem un asiņu peļķēm šķiet iemiesoja visu, kas ir slikts Holivudas trīsdimensiju fabrikās. Bet arī "Beovulfā" visi monstri, pūķi un cīņas atgādina videospēli un atkal pietrūkst cilvēciskā faktora. Par atšķirībām starp īsto un neīsto var pārliecināties vērojot aktierus animētajā formā un salīdzinot to sniegumu citās filmās.
Vajadzētu būt skaidram, ka uzsvars šajā filmā tātad tiek likts uz vizuālajām iespējām un specefektiem. Šajā jomā "Beovulfs" sagādās patīkamus mirkļus visiem tiem, kurus vēl joprojām spēj sajūsmināt dažādie kino triki un skaņas, kas nopietni tuvojas apdullinošu trokšņu līmenim. Sižets liekas tikai tāda kā platforma, uz kuras izvērst spēlītes ar vizuālo un nav uztverams visai nopietni, jo lieto visas ierastās labais pret ļauno, gaisma pret tumsu pasaciņas. Piemērota izklaide acīm un ausīm, tad, kad negribas neko vairāk, kā tikai izklaidi acīm un ausīm.
Lomās: Ray Winston, Angelina Jolie, Anthony Hopkinss, Robin Wright Penn, John Malkovich, Brendan Gleeson, Crispin Glover
Režisors: Robert Zemeckis
Mājas lapa:http://www.beowulfmovie.com
