Režisors Mārtiņs Eihe stāstu apģērbis raupjā audumā, taču ne vienkrāsainā. Izrādes kodolu, kā noprotams, neveido klasiskā Šekspīra lugas interpretācija – mīlestība ir noteicošā, tomēr tikpat līdzvērtīga loma ir divu tautību savstarpējām attiecībām – latvietis pret krievu. Uz skatuves ir viņa – trauslā Džuljeta - latviete, ko spēlē Inese Pudža un viņš – romantiskais Romeo – krievs, kuru spēlē Gints Andžāns.
Izrādes pamata tēma ir pat ļoti aktuāla mūsdienu Latvijai, kurā dzīvo dažādi tautību cilvēki, liela daļa no tiem – krievi. Ja izrādes veidotāji ar šo, neviennozīmīgi traktēto tēmu, vēlējās uzrunāt tos, kuri kaut reizi mūžā pieķēruši sevi pie domas, ka viņam kaut kas nepatīk krievos, ir trāpīts desmitniekā. Tiesa, tikai un vienīgi Latvijas kontekstā. Pieņemu, ka patriotiski noskaņotiem latviešiem par izrādi būs vairāk jautājumu nekā krieviem. Piemēram, klaji kliedzošas Aigara Apiņa, kurš izrādē atveido dažādus tēlus, spēlētais Džuljetas brālēns ir nervozs, nepacietīgs, egocentrisks un rupjš. Vai tāds būtu latvietis? Jā, šādi cilvēki ir jebkurā sabiedrībā, jebkurā tautā, tomēr, ja šis varonis simbolizē latviešus kopumā, no izrādes veidotājiem šāds traktējums nav īsti korekts. Pretnosacīti romantiskais krieviņš Romeo, atveidots kā pieklājīgs, kārtīgs, smaidīgs un labestīgs tips, kurš pacietīgi neatbild uz Kapuleti provokācijām. Šķiet, Aigara Apiņa spēlētais varonis uzjundīs tos, kuri nespēj pieņemt , ka kāds krievs spēj būt inteliģentāks par latvieti, mīlestība aizplīvo otrajā plānā, sākas cīņa par to, kurš gudrāks, skaistāks, labāks. Iznākums, kā zināms, ir traģisks, nepierādot nevienas puses pārākumu. Romeo pacietīgi griež sitienam otru vaigu, līdz salūst, sit pretī un mirst.
Vērtīgs atsegums ir pievēršanās tikpat aktuālajam valodas jautājumam. Ir pagājuši divdesmit gadi kopš Latvijas Valsts neatkarības atjaunošanas un diemžēl liela daļa Latvijā dzīvojušu krievu negrib vai nemāk runāt latviski. Latviešiem rodas loģiska nepatika pret šiem cilvēkiem. Necieņa, kurā nogrimst atzinība pret tiem krieviem, kas ne tikai cenšas, bet plūstoši runā latviski. Kapuleti varonis izmēda Romeo akcentu un atsevišķus nepareizi izrunātus vārdus, kas, jāatzīst, izraisa arī smieklu šalti skatītājos.
Izrādes nobeigumā aktieri lūdz izrādē iesaistīties drosmīgākos skatītājus, kuri nenojauš, kas tieši būs jādara. Brīvprātīgie kopā ar aktieriem pazūd blakus telpās, pārējie – pacietīgi vēro notiekošo tiešraidē gaismas projekcijā. Komplektā ar industriālajām, pēc pelējuma smaržojošajām telpām, rodas sirreālas sajūtas, prātā ievīd doma, ka notiekošais jau iepriekš iestudēts, bet izrādes veidotāji, kā teic, iepriekš izvietotajā informācijā, vēro un provocē. Hepenings, kā sola izrādes veidotāji, katrā izrādē būs atšķirīgs un tikpat pārsteidzošs kā skatītājiem, tā aktieriem.
Dramaturģe un režisore - Krista Burāne, mūzika - Edgars Rubenis, kostīmi - Inga Siliņa.
Izrāde skatāma sveču gaismā, vēl neapgūtā industriālā ēkā, mākslas centrā „Nomadi Art House", Ādmiņu ielā 4, Rīgā. Tuvākās izrādes gaidāmas 8., 10 un 11. oktobrī plkst. 19:00.
Foto: skats no izrādes "Viss par mīlestību". Foto (c) Oskars Rozenbergs, Laboranti.lv
