Uz cik jūs būtu gatavi derēt, ka cilvēkiem ir vai nav brīva griba vai ka eksistē vai neeksistē Dievs? Un kāds sakars leopardam ar cilvēku reliģiozitāti? Kādēļ vispārējās vienlīdzības ideja ir absurda? Šie nav tipiskākie jautājumi, kurus saista ar spēļu teorijas (game theory) atziņām.
Līdzīgi kā specifiskais Adlera indviduālpsiholoģijas termins „mazvērtības komplekss", arī cietumnieku dilemma kļuvusi par popkultūras kategoriju. Lai arī ierasti spēļu teorija iederas ekonomikas un biznesa stratēģiju izstrādē, pēdējās desmitgadēs arī bioloģijas, sociālo procesu un politikas analīzē redzam bieži pielietotus spēļu teorijas modeļus. Apvienojot to ar kognitīvo zinātņu un evolucionārisma perspektīvām, izveidojas jaudīgs instruments cilvēku un sociālās uzvedības pētīšanai. Tāpat arī spēļu teorija tiek pielietota, modelējot daudzsimt miljonu izsoļu kārtību un risinot ķīlnieku krīzes.
Taču spēļu teorijas starojums daudz mazāk skāris humanitāro disciplīnu jomu. Vēsturiski lēmumi, literatūra, filozofija, teoloģija, tiesību joma stipri mazāk izmantojusi stratēģiskās mijiedarbības modelēšanu. Tiesa gan jau Noimans un Morgensterns savā klasiskajā 1944.gadā publicētajā darbā „Spēļu teorija un ekonomiskā uzvedība" (Theory of games and economic behavior) izvērtēja Šerloka Holmsa rīcību. Līdzīgi ir analizēti operu libreti un Bībeles sižeti, taču visai reti un izkliedēti. Rets izņēmums ir Stīvena Brāmsa šogad izdotā grāmata „Spēļu teorija un humanitārās zinātnes" (Game Theory and the Humanities), kas varētu kalpot kā labs avots dažu ciklā aplūkoto tēmu tālākai izpētei.
Piedāvātajā četru lekciju kursā būs apkopoti dažādi piemēri un asprātīgi spēļu teorijas pielietojumi humanitāro tēmu iztirzājumā.
1. lekcija. Parasts ievads. Pirmdiena, 10. oktobris, plkst. 18.30
Spēļu teorijas modelēšanas rīki. Paradigmatiskas spēles (cietumnieku dilemma, vanaga/dūjas spēle, briežu medības u.c). Zināšanas un informācija.
2. lekcija. Prastā dzīve. Pirmdiena, 17. oktobris, plkst. 18.30
Ikdienas dzīves antropoloģija. Lēmumu koordinācija (Šellinga tipi), kritiskā masa, pašīstenojošās idejas, vienkāršās konvencijas un līgumi, sociālās lomas. Kaulēšanās ģimenē.
3. lekcija. Gara mantas. 20. oktobris, plkst. 18.30
Spēļu teorija filozofijā, teoloģijā un literatūrā. Paskāla „derības" par Dieva eksistenci, Ņūkomba brīvas gribas paradokss. Spēles Vecajā un Jaunajā Derībā. Hamlets, Otello un Toska; optimālās stratēģijas iesaistītajām pusēm. Kāpēc ir racionāli pieņemt spoku eksistenci?
4. lekcija. Vara un sekss. 25. oktobris, plkst. 18.30
Spēļu teorija politikā un vēsturē. Raganu prāvas viduslaikos un Bismarka lēmumi. Kondorsē paradokss un demokrātiskās izvēles „neiespējamības teorija". Valodas, morāles un sabiedrisko institūciju evolūcija. Partneru atlase un uzvedības „fenotipu" pārmantošana.
Vieta: ¼ Satori telpa, Berga bazārā, Dzirnavu ielā 84 k-2.
Laiks: no 10. līdz 25. oktobrim
Cena par visu lekciju kursu: 20 LVL
Cena par vienu atsevišķu lekciju: 7 LVL
(Cenā iekļauta tēja vai kafija vai vīna glāze, kā arī spēcinoša uzkoda Satori telpas kafejnīcā.)
Lūdzam pieteikties pa e-pastu: gramatnica@satori.lv
Lekciju autors Dr. phil. Roberts Ķīlis 1991. gadā ar izcilību beidzis Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti, 1999. gadā ieguvis filozofijas doktora grādu Kembridžas universitātes Sociālās antropoloģijas nodaļā. Kopš 1994. gada – asociētais profesors Rīgas Ekonomikas augstskolā. Viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājbiedriem.
Foto: Roberts Ķīlis. Foto no personīgā arhīva.
