Izrādes centrā ir gatavošanās kapusvētkiem un ap tiem saistīti notikumi, bet patiesībā tas ir stāsts par mūžseno, bet šobrīd īpaši aktuālo problēmu - ko cilvēkam iesākt ar savu dzīvi, kā dzīvot savu, ne citu personu dzīvi.
"Tur ir savs āķis, kāpēc kapusvētki Latvijā ir tik populāri. Tas velis šai zemē ir dzīvs. Dzīvajiem piederīgs, tik reāls un autobiogrāfisks, kā fotogrāfijas dzimtas albumos. Un tikpat nenovēršams un reāls ir kapusvētku atgādinājums – no zemes tu esi nācis... Un visai tai burzmai – cilvēkiem, puķēm, suņiem, šņabim, klačām un mūzikai pāri – debesis. Tik augstas, tik tālas, un nav jau tik garu trepju, lai līdz tām varētu tikt. Varbūt, ka kapusvētki ir tieši tādēļ, lai mēs tās debesis ieraudzītu," saka zrādes režisors Valdis Lūriņš, uzsverot, ka kapusvētki ir īpašs Latvijas sadzīves kultūras fenomens.
"Manuprāt, kapsēta nav drūma vieta. Tā ir iespēja risināt nepabeigtās sarunas ar saviem aizgājušajiem tuviniekiem un apzināties - lai arī kādi kreņķi un problēmas gadījušās, vienmēr ir labāk būt dzīvam. Un ne tikai būt, bet savu dzīvi padarīt pēc iespējas krāšņāku. Kā lugas galvenās varones, kuras nebaidās ņemt rokās otas un sava pagasta bildi padarīt košāku," teic lugas autore Aiva Birbele, kura šo lugu ir veltījusi savai ģimenei un plašajai radu saimei Kurzemes pusē.
Izrādes režisors ir Valdis Lūriņš, scenogrāfs Varis Siliņš, kostīmu māksliniece Liene Rolšteina, komponists Valdis Zilveris, horeogrāfs Alberts Kivlenieks, vokālais pedagogs Andris Daņiļenko.
Lomās darbosies Nacionālā teāra aktieri - IntaTirole, Līga Liepiņa, Lolita Cauka, Egils Melbārdis, Gunta Virkava, Dace Bonāte, Līga Zeļģe, Indra Burkovska, Uldis Dumpis, Jānis Skanis, Anna Klēvere, Arturs Krūzkops, Kaspars Aniņš, Madara Botmane, Gundars Grasbergs un Ģirts Jakovļevs.
Tuvākās izrādes gaidāmas 23., 31. oktobrī, 4.,9., 10., 16., 25.novembrī.
