Par balvas laureātiem šo gadu laikā kļuvuši dzejnieks Jānis Rokpelnis, aktieris Imants Skrastiņš, fotogrāfe Māra Brašmane, komponists Uldis Stabulnieks, mākslinieks un dzejnieks Andris Breže, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, dzejnieks Uldis Bērziņš, literatūras zinātniece Andra Konste un citi.
Vakar žūrijas komisija izskatīja šāgada nominācijai iesniegtos projektus. Dzejnieka jubilejas gadā Aleksandram Čakam un Rīgai veltītos darbus žūrijas vērtējumam iesnieguši 14 autori un kolektīvi. Čaka balvai nominēts Valda Rūmnieka un Andreja Miglas biogrāfiskais romāns "Čaks", Aivara Vilipsona "Sumpurņa suneti", Vinetas un Daces Leimaņu mācību filmas "Aleksandra Čaka muzejs" un "Bohēma", Liepājas teātra izrāde "Spēlē, spēlmani!", Uģa Brikmaņa režijas darbs pie lielkoncerta "Meistars. Dziesma. Leģenda", Aleksandra Čaka dzejas izlase "Spoguļi" krievu valodā, Sergeja Moreino tulkojumā, Pēra Nīlsena "Čaka dzejas izlase" dāņu valodā, Ērika Grigolijas Čaka poēmas "Mūžības skartie" tulkojums gruzīnu valodā, Valda Lūriņa un Andreja Miglas dzejas un tēlojumu iestudējums "Rīga, mana Rīga" Radioteātrī, Māra Bērziņa romāns "Titāna skrūves", Māras Izvestnijas veidotā bibliogrāfija "Aleksandrs Čaks", Līgas Knēziņas grāmata "SMS", mākslinieces Vinetas Kaulačas urbāno darbu sērija un Aleksandra Čaka dzejas, dziesmu CD un dzejoļu grāmata "Domās par tevi", izdevējs - Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs un Ivetas Mielavas izdevnievcība "Upe tuviem un tāliem".
Žūrijas komisijas pārstāvis dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš norāda, ka nominēto projektu vidū ir saturiski un stilistiski ļoti atšķirīgi darbi, lai gan viņš šai sarakstā labprāt visos žanros būtu ieraudzījis vairāk novitātes. "Kāpēc nav neviena arhitektūras projekta, kas pārsteigtu ar savu oriģinalitāti, kāpēc nav pilsētvides objektu, kas visvairāk saistīti ar Čaka vidi - pilsētu un viņa dzejisko domāšanu? Man gribētos balvai nominētajos darbos redzēt ietilpīgāku Rīgas tēla interpretāciju."
10. oktobra sēdē žūrijas komisija vienojās par balvas laureātiem visās nomināciju kategorijās. Žūrijas komisijas darbā šogad piedalās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane un Kultūras pārvaldes priekšniece Dzidra Šmita, literatūras zinātniece Andra Konste, dzejnieks Edvīns Raups, dzejnieks un publicists Viktors Avotiņš, arhitekts Gundars Vērpe, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, Aleksandra Čaka memoriālā dzīvokļa-muzeja direktora vietniece Solvita Lapiņa, Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.
Dzejnieka 110. dzimšanas dienu Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs un Čaka biedrība atzīmē ne tikai ar Aleksandra Čaka balvas pasniegšanu. 20. oktobrī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notiks dzejnieka daiļradei veltīta zinātniska konference. Plks. 16.00 notiks izstādes "Aleksandra Čaka darbu retie izdevumi" atklāšana.
Čaka balvas pasniegšanas ceremonija notiks Latviešu biedrības nama Lielajā zālē 26. oktobrī plkst. 19.00.
Papildu informācija: www.cakamuzejs.lv
Foto: Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs. Foto (c) Marta Vilciņa
