„Laiks steidzas, tik daudz kas vienas dienas laikā jāpaspēj, ka reizēm aizmirstam par sevi, saviem sapņiem, vēlmēm. Vai mēs katrs varam, ejot vakarā gulēt, sev pozitīvi atbildēt, vai šī diena ir bijusi piepildīta, vai esmu bijis priecīgs par šo dienu un kādu vēlos rītdienu? Spēja ik dienu būt dzīvespriecīgam, radošam un apmierinātam – tā nav privilēģija, tā ir dzīve, ko vari izveidot. Mēs iedvesmojāmies no cilvēkiem, kuri spēj būt patiesi laimīgi ne tikai atpūtas brīžos, bet arī sadzīvē, darba vidē, dzīvojot pilsētā – viņi radījuši tādu vidi sev apkārt, kas viņos raisa pozitīvas sajūtas un liek justies labi ik mirkli. Mums nav jāmeklē Sajūtu dārzs kaut kur citur, svešā zemē. Mēs to varam radīt sev apkārt jebkurā vietā un laikā," stāsta izstādes idejas autors, Tālivaldis Silenieks.
Izstādi„Sajūtu dārzs" veidojusi kuratore Brigita Zelča kopā ar tādiem Latvijas māksliniekiem kā Kristaps Gulbis, Tālivaldis Muzikants, Pēteris Sidars, Elīna Ģibiete, Marta Ģibiete, Aija Baumane, Dace Kušķe, kā arī starpnozaru mākslas grupu SERDE.
„Izstādes pamatā ir ideja par Sajūtu dārza radīšanu pilsētā. Tā ir vieta, kur reizēm liekas, ka mēs nevaram īpaši radoši izpausties, tomēr mākslinieki parāda iespējas, kādā virzienā ikviens no mums var domāt un radīt absolūti ģeniālas, radošas, iedvesmojošas idejas," stāsta izstādes kuratore Brigita Zelča. Piemēram, SERDE rāda piemēru, kā mājas iekšpagalmā var izveidot pilsētas EKO – sistēmu – tas ir vertikāls dārzs, kur vertikālās vagās var audzēt garšaugus, dārzeņus, skaistumaugus un daudz ko citu. Turklāt, šo ideju var padarīt arī ekoloģisku, jo vertikālās vagas var veidot otrreiz izmantojamos traukos.
Darba vide ne vienmēr ir iedvesmojoša, jo sevišķi, ja tad ir monotons darbs pie darba galda. Māksliniece Marta Ģibiete uzskata, ka darba galds ir process. Tas nepārtraukti mainās un uz tā top dažādas idejas. Katru reizi, pieliekot klāt kādas idejas, darba galds mainās. Tādēļ māksliniece vēlējās parādīt savu versiju par darba galdu. Un kas zina, varbūt daudzi no tā iedvesmosies un turpmāk šo vienkāršo mēbeli sāks uztvert kā vienu no mazajiem Sajūtu dārziem. Uz Martas Ģibietes darba galda dzīvo bubaki – tās ir telpiskas stikla skulptūras, kas pītas no maziem stikla gabaliņiem, gluži kā rokdarbi, vadoties no dabas formām, kas ir mākslinieces vizītkarte. Tie ir apceļojuši Franciju, Japānu, Dāniju, Vāciju ASV un citas tālas zemes.
Daces Kušķes Sarkanais paklājs ar nosaukumu „Taka" būs izstādē aplūkojams tikai vienu dienu – tās atklāšanas laikā, 26.oktobrī. Dizainere ar šo darbu vēlas apliecināt to, ka ir ļoti svarīgi būt atvērtiem pasaules procesiem, piedalīties tajos nevis tikai vērot no malas. Un tādēļ ir tik svarīgi IET. Iešanas process ir ātrākais veids, kā mainīt vidi ap sevi. Ej pa Sarkano paklāju un skaties, kā vide ap tevi mainās, kā rodas jaunas sajūtas tevī.
Starptautiskās izstādēs Japānā, Francijā, Nīderlandē bijušas arī Pētera Sidera kūdras podiņu skulptūras. Ideja par šādu darbu māksliniekam radusies jau 90.tajos gados, kad Centrāltirgū varēja iegādāties kūdras podiņus. Mākslinieks uzskata, ka, izmantojot dažādus, neierastus materiālus, var radīt interesantus mākslas darbus. Spēt saskatīt ikvienā lietā, materiālā neierasto – tās ir jaunas sajūtas, ko ikviens no mums var gūt. Aplūko Pētera Sidera skulptūras un mēģini radīt no pieejamiem materiāliem interesantus objektus savā mājā, darbā vai pilsētā!
Mēs esam pieraduši, ka piemājas dārzam jāizskatās tādam, kā žurnālos parādīts, ka darba videi jābūt lietišķai un ka pilsētai ir jābūt tradicionālai. Cik bieži, ceļojot vai redzot neierastus objektus pilsētā, tu sāc smaidīt, pēc tam sāc par redzēto stāstīt kolēģiem, draugiem, ģimenei? Mākslinieks Tālivaldis Muzikants radījis tieši šādus objektus, kas liek smaidīt ikvienas pilsētniekam. Tā ir „Pļava", kas var atrasties jebkurā pilsētas vietā – tunelī, uz ielas, ceļa malā vai vienkārši pie ieejas kādā mājā.
Kristaps Gulbis radījis īpašos putnu būrīšus, kas spēj pārsteigt ikvienu, kurš vēlās apskatīt, kas dzīvo mājiņā. Tā ir skaļa, dzīvespriecīga buča, ko saņemsi no neredzamā mājas iemītnieka.
Ja tev šķiet, ka spēj paredzēt, ko var sagaidīt no tāda zvēra kā lācis, tad atnāc uz izstādi un sajūti ko jaunu. Lācis var būt arī patīkams taustei, bīstams redzei, bet vienaldzīgu tevi neatstās. Un māksliniece Elīna Ģibiete radījusi lielajam lācim pretējus – mazus lācīšus, kuri ļaus radīt tev fantāzijas un sajūtas, kas varbūt tevi pašu pārsteigs.
Vai zini, kas ir mīmikrija? Tā ir parādība, kad viena suga gūst priekšrocības, ārēji līdzinoties citai. Sarežģīti? Atnāc un apskaties, kā to redz māksliniece Aija Baumane. Līdzīgi ir ar pilsētu – tā mēdz būt skaļa un pakļaut lietas urbānajai videi. Pielāgošanās – arī tās ir jaunas sajūtas. Tās pat smaržo!
Lai atstātu Tev arī kādu pārsteigumu – izstādē būs aplūkojami arī desmit sabiedrībā zināmu cilvēku darbi – dažādas melnbaltas lielformāta Rīgas skatu fotogrāfijas tiks papildinātas ar savām sajūtām un redzējumu, kāda Rīgas vide varētu būt. Rezultāts būs pārsteigums ikvienam izstādes apmeklētājam.
Stenders izstādi rīko, lai iedvesmotu atklāt un izjust visas maņu nianses. Aicinātu ikvienu padomāt par veidu, kā veidot vidi ap sevi ik lietā un darbībā, ko veicam. Līdz ar izstādes atklāšanu Stenders dalās arī ar saviem jaunumiem - Latvijā radīta un 20 pasaules valstīs varēs turpmāk novērtēt jauno Stenders organisko kosmētiku sejai.