LMA rektors, profesors Aleksejs Naumovs atzīmē, ka šādi radošie un kultūras kvartāli, kas Eiropā guvuši plašu atzinību un panākumus, piedāvā daudz iespēju radošo nozaru attīstībai ilgtermiņā un individuālu talantu izkopšanai. LMA ir gandarīta par iespēju sniegt studentiem un ikvienam apmeklētājam iespēju iepazīties ar ideju konkursa darbiem un ir ieinteresēta turpmākā sadarbībā Radošā kvartāla attīstības ietvaros, kļūstot par atbalsta punktu jaunu ideju un projektu izstrādē un īstenošanā.
Konkursa laureātu darbi iepriekš tika izstādīti tirdzniecības centrā „Galleria Riga" Dzirnavu ielā, taču tagad visi 12 konkursa pieteikumi būs aplūkojami LMA 2. stāva vestibilā darba dienās no plkst. 10:00 – 18:00. Ieeja izstādē bez maksas.
Radošā kvartāla attīstībai tiks veidota uzraudzības padome no Kultūras ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, VAS „Valsts nekustamie īpašumi" un augstskolu pārstāvjiem, piesaistīs konsultantus no citiem Eiropas radošo industriju centriem, lai palīdzētu izstrādāt ilgtspējīgu Radošā kvartāla apsaimniekošanas vīziju. Lai izstrādātu ilgtspējīgu Radošā kvartāla attīstības plānu, ir izveidota atvērta darba grupa uzvarētāju komandas „Stacija" līdera Oļega Ņikitina vadībā.
Kvartālu paredzēts attīstīt kā daudzfunkcionālu un inovatīvu kultūras un radošo industriju pārstāvju mājvietu, radošās uzņēmējdarbības telpu, kultūras un radošās izglītības vietni, kā arī sabiedrībai kopumā atvērtu un pieejamu kultūras un radošuma centru, tā pildot sociālu un dzīves kvalitāti uzlabojošu funkciju. Konkursā savu ideju varēja iesniegt jebkura juridiska vai fiziska persona vai to grupas.
Kultūras ministrijas rīkotajā ideju konkursā par Radošā kvartāla Miera ielā attīstību pirmo vietu ieguva projekts „Stacija" (autori – Oļegs Ņikitins, Liene Kuplā, Fions Dobins, Nataļja Doždeva un Aleksejs Birjukovs). Konkursā tika piešķirtas trīs otrās vietas: projekta „Izdzīvošanas laboratorija" autoru grupai Sandrai Muižniecei, Asnatei Bočkis, Ilgvaram Gravniekam. Tāpat otrā vieta tika piešķirta projektam „Nemiernīca" – Kristapam Gulbim un Ilze Miķelsonei, kuru idejas priekšlikumu izstrādāja biedrība „Pilsoniskās iniciatīvas centrs" un SIA „Taktila" sadarbībā ar biedrību „Lauska", biedrību „Karogs", biedrību „Papardes zieds" un Solvitu Rūju. Otro vietu ieguva arī projekta „Maikapara fabrika" izstrādātāji SIA „Pakalpojumu dizains" – Mantens Devrīnts (Manten Devriendt), Liene Jākobsone, Emīls Rode.