Kulta režisora Emira Kusturicas jaunākā filma stāsta par kādu jaunekli vārdā Tsane. Tsane ar savu vectēvu un govi dzīvo kalna galā un kopā ar kaimiņieni – skolotāju, ir vienīgie ciema iedzīvotāji. Kādu dienu vectēvs saka Tsanem, ka jūt tuvojamies nāvi. Pirms aiziešanas viņš lūdz Tsanem izpildīt viņa vēlēšanos: aiziet uz pilsētu un pārdot govi, tad par saņemto naudu nopirkt svētbildi, pēc tam iegādāties to, ko kārojas un visbeidzot - atrast sev sievu. Pilsētā Tsane ļoti viegli tiek galā ar vectēva vēlējuma pirmajiem punktiem. Taču kā lai steigšus atrod un pārved mājās sievu? Un tad viņš sastop Jasnu...
Recenzija:
Ar savām temperamenta piesātinātajām filmām, kas izstaro vitalitāti, dzīvesprieku un dullumu, Kusturica gadu gaitā ir iekarojis plašu cienītāju loku. Viņa filmas "Pagrīde" (1995), "Melns kaķis, balts kaķis" (1998) un "Dzīve ir skaista" (2004) iekaroja lielu popularitāti pasaulē un arī izpelnījas lielu atzinību mūsu mazajā zemītē. Filmās dzirdamā čigānu mūzika nodrošināja jaunus fanu pulkus komponistam Goranam Bregovičam, kas ar savu klātbūtni ir pagodinājis arī Latviju. Šogad pirmizrādi Kannu kinofestivālā piedzīvoja Kusturicas pēdējais veikums - filma „Apsoli man to".
Jau pēc filmas pirmajiem kadriem skatītājs tiek ievests Kusturicas filmu ierastajā vidē - kaut kur mazā postsociālisma valstiņā, kurā dzīvo dziedoši un dejojoši cilvēki. Šoreiz mazā valstiņa ir Serbija. Pēc jau krietnāka brīža rodas iespaids, ka godājamais režisors visus trumpjus jau izspēlējis iepriekšējās kinofilmās un notiek tikai variācijas par ierastām tēmām. Nekādi drāmas elementi, tikai joki vien un jokošanās diemžēl, manuprāt, padevusies visai banāla un ļoti, ļoti pajēla. Noder gan zoofīlijas elementi, gan groteskas ainiņas, kas atgādina multfilmu "Toms un Džerijs". Šī stilizētā karikatūra sāk atgādināt Kusturicu, kam beigušās idejas un viņš cenšas kopēt sevi, tādu kādu redzējām pirms pāris gadiem. Šur tur pat samanāmi redzēti tēli, kas nodoti otrreizējai pārstrādei.
Izbrīnu rada arī galvenais varonis, kas izskatās tik jauns, ka grūti iejusties piedāvātajā sižetā, proti, šis jaunais cilvēks sameklē sev līgavu un visādi citādi simulē nekur neredzamās pazīmes par dzimumbrieduma iestāšanos. Ej nu sazini, varbūt serbiem viss notiek savādāk, bet rezultāts ir visai komisks. Aktieri, kuru vārdus ir pat grūti izrunāt, un kurus arī nav tik viegli atpazīt, nospēlē godam, vaina tikai tajā, ka scenārijs un jokošanās ir tāda haltūrēšana un veco sasniegumu neveiksmīga ekspluatēšana.
Kopumā, manuprāt, pat zvērinātiem faniem, ja arī filma liksies pieņemama, tad nāksies konstatēt, ka diez vai tā labākā, ko Kusturicam nācies uzņemt. Tā visādi citādi, atkal daudz dziesmu, deju, eksotikas un kaislību. Viss ierastais cirks ar labām beigām, tikai bez emocijām un dziļuma, kas bija samanāms iepriekšējos darbos.
Lomās: Aleksandar Bercek, Ljiljana Blagojevic, Miki Manojlovic, Uros Milovanovic
Režisors: Emir Kusturica
