Sestdiena, 23.Novembris 2024. » Vārdadienas svin: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds;

Viktora Freiberga lekciju kurss Kinoskolā

EasyGet.lv, 08.11.2011. 15:45

11. novembrī Kinoskolā sākas profesora Viktora Freiberga vadītais lekciju kurss "Semiotika un zīmes jēdziens kino: vai kino teorija palīdz uztvert filmu?", informē Kinoskolas pārstāvji.
Viktora Freiberga lekciju kurss Kinoskolā

Kursā ir paredzētas sešas lekcijas, tās notiks piektdienās no plkst. 18.00 Kinoskolā (13.janvāra ielā 33). Sešu lekciju ietvaros tiks aplūkots semiotikas kā zīmju pētniecības sistēmas principu izmantojums filmu "atkodēšanā" un uztveres strukturēšanā.

1. lekcija: Semiotika un zīmju sistēmu pētniecība

Kā atsevišķa pētniecības nozare semiotika pastāv salīdzinoši neilgi, bet nozīmīgākie semiotiskie pētījumi par kino kā īpašu zīmju sistēmu saistāmi ar 20. gadsimta 50. un 60. gadiem (Barts, Mecs, Eko, Pazolini un citi). Semiotikas pamatmērķis ir aplūkot, kā ar dažādu zīmju palīdzību (ar vārdiem, žestiem, intonāciju, attēliem, utt.) tiek nodrošināts saziņas jeb komunikatīvais process.

2. lekcija: Kino valoda un kā iespējams „atkodēt" filmu

Kad skatāmies filmu, viegli ieslīgt ilūzijā, ka acu priekšā redzam tikai notikumu virkni, tāpēc Kristiāns Mecs apgalvojis, ka kino kritis par upuri savai (šķietamajai) vienkāršībai. Taču šī vienkāršība ir maldinoša, un apgalvojums, ka kino izstāsta daudz ko vairāk, nekā skatītājs uztver ar aci, jau kļuvis par aksiomātisku

3. lekcija: Kodu nozīme vēstījuma uztverē.

Apgaismojums, kameras kustība, tās rakurss mums ļauj nolasīt kādas epizodes jēgu, personāža raksturu un daudz ko citu – tie ir kodi, kas ietekmē filmas uztveri. Svarīga loma ir arī kultūras kodiem, kas ietekmē skatītāja filmas uztveri.

4. lekcija: Naratīva semiotika.

Naratīva jeb vēstījuma struktūra nekad nav neitrāla, bet tai piemīt zināma semantiska loma. No tā izriet cits jautājums – vai pastāv kaut kas līdzīgs „kino lasītprasmei" un vai tās apguve vajadzīga un ir iespējama, kad skatāmies filmu.

5. lekcija: Kino un realitātes reprezentācija

Režisori ir savulaik deklarējuši par savām iecerēm pēc iespējas precīzāk atainot uz ekrāna sadzīvisko vidi (ja izvairāmies no miglainās realitātes kategorijas) vai arī mēģinājumus klaji no tās atsvešināties un konstruēt filmas vēstījuma pašpietiekamu pasauli, kas kalpo par materiālās pasaules metaforu. Tāpēc arī jautājums: cik lielā mērā kino ir realitātes atainojums un cik lielā mērā tās rekonstrukcija vai konstrukcija?

6. lekcija: Digitālais kino: jauna estētika?

Jaunās tehnoloģijas ietekmē kino tāpat kā mūsu ikdienas dzīvi, tāpēc tiks aplūkots jautājums, kā analogais tēls (reālā vidē filmētais kino, aktieru izspēlētās epizodes, kas tiek fiksētas kino lentē) atšķiras no digitāli radītiem tēliem kino, kas veidoti
ar datora programmatūras palīdzību. Vai iespējas radīt vizuāli ticamas izdomātas pasaules uz ekrāniem ļauj uzskatīt, ka tehnoloģijas ir kino estētikas pilnveidošanas instruments?

Vairāk informācijas: http://www.kinoskola.lv/lat/aktualitates/kinoskola/?news=216

Foto: Viktors Freibergs. Publicitātes foto

Lasi vēl...
» Autortiesības
Visas tiesības paturētas © EASYGET.LV 2006 - 2024
Portālā EASYGET.LV izvietotais materiāls ir pārpublicējams tikai ar EASYGET.LV atļauju. Atsevišķas fotogrāfijas ir atļauts pārpublicēt tās nemodificējot un ievieotjot atsauci uz EASYGET.LV