Top mūzikls „Les Misérables”

Reiz to sākuši, laikam jau no Francijas jauna gada sākumā un pavasarī vairs nekur nespruksim. Šī tikšanās muzeja kolonnu zālē par godu jaunam vērienīgam muzikālam uzvedumam „Les Misérables”, kas veidots pēc Viktora Igo romāna „Nožēlojamie” motīviem, un kura muzikālo partitūru radījis Klods-Mišels Šēnbergs. Tagad libreta autora Alēna Bublila radītie teksti ieskanēsies arī latviešu valodā, pateicoties prof. Viktoram Freibergam un dzejniekam Kārlim Vērdiņam.

Šī mūzikla pirmizrāde, pēc divu gadu ilga Kloda-Mišela Šēnberga un Alēna Bublila kopīga darba, 1980.gadā notika Parīzē, „Palais des Sports”, pēc diviem gadiem tas pievērsa producenta Kamerona Makintoša (viņš producējis arī E. Loida Vēbera „Kaķus”) uzmanību un 1985. gadā tas iekaroja Bārbikena centru Londonā, guvis milzīgu popularitāti, mūzikls pēc diviem mēnešiem pārcēlās uz Vestendu, kļūstot par visilgāk izrādīto mūziklu Vestendas vēsturē. Vēlāk notika izrādes Ņujorkā un arī Brodvejā. Līdz šim „Les Misérables” noskatījušies 53 miljoni cilvēku 38 pasaules valstīs 23 valodās, tas saņēmis arī astoņas Tony balvas.

Vērienīgais darbs, kas Igo raksturīgi aptver plašu ainu – ne vien galveno varoņu dzīves, bet arī 19.gs. Franciju kopumā, neglaimojot, bet atklājot gan sarežģīto politisko situāciju, gan dažādu tā laika sabiedrības slāņu tikumus un netikumus. Stāsts par iešanu cilvēcības un sirdsapziņas vai likuma pavadā. Par brīvo izvēli un principiem. Domāju, daudziem šai sakarībā varētu būt palikusi atmiņā arī lieliskā šī romāna ekranizācija vairākās sērijās ar Žerāru Depardjē un Džonu Malkoviču galvenajās lomās.

Tos, kurus biedē dažādu klasikas darbu modernizētās versijas, autori mierina uzsverot, ka šajā darbā viens no būtiskākajiem akcentiem likts tieši uz 19. gs. noskaņas radīšanu, gan autentiski veidotos tērpos un frizūrās, gan skatuviskajā noformējumā. Visvairāk gan izbrīna vietas izvēle, vērā ņemama gan ir organizatoru apņemšanās Ķīpsalas halles plašumos radīt teātra atmosfēru, tomēr šīs lietas šķiet pilnīgi nesavienojamas.

Iestudējuma veidošanā iesaistījusies nopietna radošā brigāde ar režisoru Gati Šmitu priekšgalā. Mūzikls veidots divos sastāvos, galvenajās lomās būs dzirdami gan labi zināmi, gan pavisam jauni aktieri un mūziķi – Ingus Pētersons, Uģis Roze (Žans Valžans), Jānis Apeinis, Imants Erdmans (Žavērs), Marija Naumova, Baiba Berķe (Fantīna), Dita Lūriņa, Jolanta Strikaite (Kozete), Karīna Tatarinova, Annija Putniņa (Eponīna), savukārt jauno mīlētāju Mariusu atvedos Juris Vizbulis. Iestudējumā piedalīsies arī Artūrs Mangulis, Vladimirs Okuņs, Leonarda Ķestere-Kļaviņa, Ilona Bagele, Andris Ābelīte, Nauris Puntulis un citi.

Šajā tikšanās reizē klātesošie tiek īsumā informēti par mūzika tapšanas procesu, tomēr saprotot, ka runas, lai cik ietilpīgas tomēr ir tikai informācija, ne vairāk, un īstais priekšstats un noskaņa rodas pavisam citādi, mūzikla veidotāji piedāvā nelielu ieskatu topošajā darbā.
Ieskanas 19.gs. Francija. Vispirms jau ar Žana Valžana lomas atveidotāja, Ingus Pētersona palīdzību, viņam pievienojas arī Dita Lūriņa, Juris Vizbulis un Karīna Tatarinova, iezīmējot sava mīlas trijstūra šķautnes. Pēc brīža krogus un Parīzes uzdzīves virmojošajā atmosfērā klātesošos ievada atraktīvā Leonarda Ķestere-Kļaviņa un Artūrs Mangulis, dziesmas noslēgumā aicinot klātesošos mieloties pie franciskiem labumiem klātā galda.
Jāpiebilst vēl, ka „Les Misérables” pirmizrāde gaidāma 2008.gada 19.janvārī.

Savukārt ar mūzikla dalībniekiem, tapšanas procesu un tā aizkulisēm var iepazīties mājaslapā www.lesmis.lv