Fonda „Sibīrijas bērni" dibinātāja Dzintra Geka jau daudzus gadus kopā ar filmēšanas grupu dodas uz Sibīriju, lai izzinātu par deportēto latviešu likteņiem un dokumentētu – uzfilmētu un pierakstītu – izsūtīto un viņu pēcteču atmiņas. Pēdējos gados viņa organizējusi braucienus, kuru mērķis ir Sibīrijā nogādāt piemiņas plāksnes tur bojā gājušajiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem.
Grupa „Sibīrijas bērnu", viņu radinieki, žurnālisti un atbalstītāji kopā ar Dzintru Geku un filmēšanas grupu arī šovasar devās uz Sibīriju.
26. jūnijā viņi viesojās Raiņa mājā-muzejā Slobodskā. Raiņa un Aspazijas muzejs Rīgā no slobodskiešiem saņēma šādu ziņu (protams, krievu valodā):
„Sveiciens no Slobodskas! Sagaidījām grupu, bija lieliski! Viņiem patika, mums – vēl jo vairāk. Bija Dzintra Geka, grupas vadītāja. Uzdāvināja mums filmas (tostarp arī par Raini), šalli, no Latvijas līdzatvestu maizi – tādu tumšu, smagu, smaržīgu..."
Raiņa un Aspazijas muzeja sadarbība ar Kirovas apgabala Slobodskas pilsētas muzeju-izstāžu centru mērāma vairākās desmitgadēs.
Pērn, kad martā atzīmējām Aspazijas 145. dzimšanas dienu, dzejnieces jubileja tika svinēta arī tālajā Raiņa izsūtījuma vietā Slobodskā, kur, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam, bija iespēja viesoties Raiņa un Aspazijas muzeja speciālistiem un Kirovas apgabala novadpētniecības muzejā un Kirovas apgabala Valsts arhīvā apzināt dokumentus, kas saistīti Raiņa izsūtījuma laiku Krievijā.
Kinorežisores un producentes Dzintras Gekas tēvs Leopolds Parasīgs-Gūtmanis, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, 20 gadus pavadījis izsūtījumā Sibīrijā. Režisore jau desmit gadu garumā veido dokumentālas filmas par Sibīrijas izsūtīto otro paaudzi – cilvēkiem, kuriem uz Sibīriju bija jādodas kopā ar saviem vecākiem. Tā ir pēdējā paaudze, kas spēj liecināt par padomju genocīdu pret Latvijas tautu.
Dzintra Geka beigusi Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfistu institūtu (1979) un kinodokumentālistu kursus Maskavā (1982), kopš 1970. gada strādājusi Rīgas kinostudijā par montāžisti, vēlāk – par režisora asistenti.
1978. gadā ar kinožurnāla „Padomju Latvija Nr.4/1978" debitēja dokumentālā kino režijā. Veidojusi latviešu kino profesionāļiem veltītā cikla „Kino gadsimts Latvijā" pirmās desmit filmas, pētījusi Valsts prezidenta institūciju un personības, uzņemot filmas „Čakstes koks" (1993) un „Amats Nr. 1. Valsts prezidents" (2004).
Saņēmusi Lielā Kristapa balvu par gada labāko televīzijas filmu (1987; 1989).
Sibīrijas izsūtījuma tēmai pievērsusies 2000. gadā.
Tuvāka informācija pa tālruni 67272643vai e-pastu: rainis.maja@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv
Foto: Dzintra Geka. Publicitātes foto
