"Kino ir brīnišķīga matērija. Tāda kā laika un dzīves simulācija. Tāds kā koncentrāts, kas izrauj tevi no ierastā laika plūduma!" teic Sarmīte Ēlerte.
- Vai kinokritiķa profesija izvēlēta apzināti?
- Tā bija sagadīšanās. Sāku vadīt laikrakstu "Kultūra un Māksla", sapratu, ka man vajadzīgas nopietnākas zināšanas šajā jomā. Šo profesiju apguvu Maskavas Kinematogrāfijas institūtā. Mācījos neklātienē. Tā bija vienīgā vieta tolaik, kur šo profesiju varēja apgūt profesionāli.
Kino savienības biedriem bija tā saucamās "riņķa filmas", ko rādīja izredzētajiem kino savienības biedriem. Vienā dienā bija jānoskatās četras filmas pēc kārtas, tās, ko nerādīja kinoteātros! Es atceros to sajūtu! Man tā patika. Drusku raibām acīm jūties jau pusdienlaikā. Bet tas bija blīvais enerģijas trieciens. Ir brīnišķīgi to piedzīvot, to sajust!
- Cik smags darbs būt kinokritiķim?
- Smags tik lielā mērā, ka jāskatās visādi draņķi...
- Vai filmas vispār jāskatās?
- Filmas jāskatās. Filma, kas redzēta mājās, nav filma. Lai tu ieraudzītu kino, tev tas jāredz uz lielā ekrāna.
Kā vienu no pēdējā laikā redzētām filmām Sarmīte Ēlerte min Larsa fon Trīra "Melanholiju", kas , viņasprāt, parādīta ļoti skaistā un estētiskā valodā.
Sarunas gaitā izdevās noskaidrot arī nedaudz par Sarmītes privāto pusi. Izrādās, ka kultūrā Sarmīte izklaidi nemeklē. Savukārt lietas, kas iedvesmo un priecē, ir gaužām parastas. Toties jēgpilnas!
TV&RADIO raidījums par kino STOPkadrs skan radio Capital Fm svētdienās plkst.11.00 un otrdienās plkst.19.00.
TV formāts telekanālā PRO100 TV – otrdienās plkst.22.30 un svētdienās plkst.20.30