Kirils Serebreņņikovs ir Eiropas mērogā atpazīstamākais režisors , kāds pēdējo gadu laikā Latvijā ir iestudējis izrādes. Viņš ir trīsdesmitgadnieku paaudzes pārstāvis, kurš pārliecinoši īsteno ne tikai savu mūsdienu lugu iestudējumus, bet arī negaidīti pārvērš mūsdienīgās interpretācijās visus hrestomātiskos krievu klasikas darbus – piemēram, Ostrovska "Mežs", Saltikova-Ščedrina "Golovļovu kungi", turklāt dara to uz Krievijas teātru citadeles – akadēmiskās Maskavas Dailes teātra (MHAT) skatuves. Pēc ilgāka pārtraukuma Krievijā ir jauns, erudīts, talantīgs un harizmātisks teātra līderis, kura darbi tiek gaidīti kā notikumi, turklāt Serebreņņikova popularitāti vairo arī viņa darbošanās kino režijā.
Kirila Serebreņņikovs ir pilnībā attaisnojis uz viņu liktās cerības arī Latvijā un „Mirušās dvēseles" ir ne tikai guvušas izcili daudz pozitīvu skatītāju atsauksmju, bet arī „Spēlmaņu naktij" 2009./2010.g. sezonā tika nominēta piecās kategorijās, balvas saņēma veselās divās – „ Mirušās dvēseles" tika atzītas par gada labāko dramatisko izrādi un pats režisors arī saņēma balvu kā gada labākais kostīmu mākslinieks.
Spilgtais satīriskais romāns par Čičikova braucienu pēc mirušām dvēselēm, savā ceļojumā iepazīstoties ar visneticamākiem krievu muižnieku tipāžiem, ir darbs, kurā režisors vēlas saglabāt Gogolim tik raksturīgo aizkustinošo mīlestību uz cilvēku, tā rakstura īpatnībām un vājībām. Izrāde ir aicinājums paskatīties uz notiekošo un sevi ar labsirdīgu ironiju.
Izrādē ir ļoti spēcīgs aktieru ansamblis- Kaspars Zvīgulis, Artuss Kaimiņš, Juris Lisners, Ivars Puga, Gundars Grasbergs, Normunds Laizāns, Mārtiņš Brūveris, Arturs Krūzkops, Jānis Vimba, Ģirts Luizniks.
Aizvadītā gada nogalē „Mirušās dvēseles" viesojās Maskavā prestižajā teātra festivālā N.E.T. (Новый Европейский Театр, Jaunais Eiropas teātris) un guva ievērojamu skatītāju un žūrijas atzinību.
Marina Šimadina rakstā „Serebreņņikovs un Gočevs festivālā N.E.T." atzīmē: „Kirils Serebreņņikovs savā Rīgas iestudējumā mēģinājis paskatīties uz krievu klasiku no malas. Viņa Čičikovs – tipisks eiropietis, pieklājīgs, akurāti safrizēts, tīrīgs. Viņš nepārtraukti tīra rokas ar kabatlakatu, nēsā elegantu kostīmu. ... Šķiet, vistrāpīgākā izrādes aina ir bābu valstības skats pie Korobočkas, jo visas lomas izrādē spēlē vīrieši.
... Galvenais izrādes fokuss ir režisora piedāvātais princips – Čičikovs pats nekur nebrauc, muižnieki paši ierodas pie viņa, kas ir ieslēgts dīvainā koka kastē. Tiem, kas nesaprot uzreiz, režisors beigās saka priekšā, uzliekot uz skatuves dažus zārkus."
„Viņu [ Latvijas Nacionālā teātra] Gogolis aizskrēja bez pauzēm, lielā ātrumā un bez starpbrīža – Čičikova vizītes pie muižniekiem uzslāņojas viena otrai bez īpašiem noslēpumiem: publikas acu priekšā aktieri pārģērbjas, mainās lomām. Ainas veidotas asprātīgi, smalki un ar humoru. „Mirušās dvēseles" varētu nosaukt par formālu iestudējumu (daudz spēles momenta ar priekšmetiem, etīdes, gegi), traģifarss, kur farss viegli uzvar pār komēdiju... Tomēr! Latviešu jauno aktieru spēle nav formāla, tā ir dziļa un tajā pat laikā apburt ar apbrīnojamu vieglumu. ...Visas lomas izpilda vīrieši latviešu valodā, tikai liriskās atkāpes skan krieviski ar baltiešu akcentu. Aktierspēle – žilbinoša, visi ir spoži, bet īpaši gribas izcelt Čičikova (K.Zvīgulis), Maņilova (G.Grasbergs), Korobočkas (J.Lisners) un Nozdreva (A.Kaimiņš) tēli " -
http://www.mk.ru/culture/article/2010/11/19/545666-dushi-mertvyie-i-tolko-muzhskie.html
Pēc veiksmīgajām „Mirušo dvēseļu" viesizrādēm Maskavā teātris ir saņēmis vairākus uzaicinājumus piedalīties starptautiskos teātra festivālos. Šobrīd notiek pārrunas ar teātra festivāliem Polijā, Bulgārijā un Baltkrievijā, kā arī par iespējamām viesizrādēm Bulgārijā un Krievijā.
Foto no izrādes "Mirušās dvēseles". Foto (c) Gunārs Janaitis
