Spēlmaņu nakts režiju šoreiz bija uzticēts veidot jaunajam un daudzsološajām režisoram Elmāram Seņkovam, kurš ar uzdevumu tika galā lieliski. Par pasākuma vadītājiem bija izraudzīti Karaliskā Improvizācijas teātra aktieris Varis Klausītājs un vakara namatēvs, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons.
Šķiet, ka par pasākuma vadmotīvu par godu Eduarda Smiļģa 125. jubilejai, režisors bija izvēlējies iespēju iedzīvināt pašu E.Smiļģa garu, kuram vēlāk pievienojās arī Rainis un Aspazija, pasniedzot balvu par gada labāko latviešu autora iestudējumu. Pašam Smiļģa tēlam tika gods pasniegt vakara galveno Naglu par gada labāko izrādi. Ar šiem „neparastajiem" viesiem interesanto laureātu pieteicēju saraksts nebeidzas. Šoreiz par tiem, kuri nodeva nominētajiem teātru darbiniekiem Skatuves naglas kļuva pavisam dažādu un ar mākslu nesaistītu profesiju pārstāvji. Vakara gaitā tika meklētas paralēlas starp mākslu un tādām profesijām kā mediķis, pavārs, stjuarte un citām.
Pateicoties komisko vakara vadītāju tēlu izvēlei, joku apbalvošanas pasākumā netrūka, turklāt tie ļoti gaumīgi iegūlās scenārijā. Visu pasākuma gaitu sanākušajiem ik pa mirklim tika atgādināts par notikuma vietu, turklāt tas darīts ar apburošu humora izjūtu – replikām krievu valodā, kuras, spēlējoties ar valodām, iztulkotas neprecīzi, kirilicā rakstītu nosaukumu „Spēlmaņu nakts", kurš greznoja Rafalsona izmantoto podestu un citiem interesantiem elementiem. Izklaides balvu pasniegšanas starplaikos netrūka, turklāt klātesošajiem bija iespējams baudīt daudzas savdabīgas un interesantas lietas, kuras televīzijā aizstāja reklāmas, piemēram, labākos fragmentus no iepriekšējo Spēlmaņu nakšu pateicības runām. Lieliska pēc balvas nesaņemšanas bija Mārtiņa Meiera runa, kura veltīta pārējiem „neveiksminiekiem", kuriem arī uzvaras vakara nominācijās gājušas secen. Kādā citā pauzē starp Naglu pasniegšanu, uz skatuves uzklīda lukturīšu un breloku tirgonis, kurš šķiet tikko izkāpis no tūlīt atejošā vilciena Rīga – Jūrmala. Tā nu treniņtērpā tērpies jauneklis mēģināja iztirgot zālē sēdošajiem brelokus ar aktieru attēliem, pats gan aizbildinoties, ka īsti pēc sejām tos aktierus neatpazīstot. Seņkovam izdevies vakaru radīt vieglu un nepiespiestu, ļoti baudāmu.
Pārliecinošu uzvaru kā 2011. gada Spēlmaņu nakts izrāde guva „Lūgšana resnajai tantei", iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī. Skatuves naglu ieguva arī izrādes režisors Pēteris Krilovs. Par gada aktieri un aktrisi tik pat pārliecinoši, iegūstot arī specbalvas tiek pasludināti Andris Keišs un Inese Kučinska. Par patīkamu vakara pārsteigumiem noteikti var nosaukt Ādolfa Šapiro ierašanos saņemt balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā, jo režisors 19 gadus nebija viesojies Latvijā.
Balvas saņēmuši:
Par mūža ieguldījumu teātra mākslā – režisors Ādolfs Šapiro un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Astrīda Kairiša
Gada dramatiskā teātra izrāde - "Lūgšana resnajai tantei" ("Frenija un Zūijs") – Dž. D. Selindžera stāsta dramatizējuma iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī, režisors Pēteris Krilovs
Gada izrāde bērniem vai jauniešiem - Vārnu ielas republika Dailes teātrī, režisore Laura Groza
Gada latviešu autoru iestudējums - "Visi mani prezidenti" – "Dirty Deal Teatro" sadarbības projektā "TESTS" ar Latvijas Nacionālo teātri, dramaturgs Jānis Balodis, režisors Valters Sīlis
Gada režisors - Pēteris Krilovs – "Lūgšana resnajai tantei" ("Frenija un Zūijs") Latvijas Nacionālajā teātrī
Gada aktrise - Inese Kučinska – Sieva izrādē "Ragana", Epa izrādē "Laimesciema podniekdarbnīca" Liepājas teātrī
Gada aktieris - Andris Keišs – Otello izrādē "Otello" Jaunajā Rīgas teātrī
Gada aktrise otrā plāna lomā - Indra Briķe – Repņikova izrādē "Atvadas jūnijā" Dailes teātrī
Gada aktieris otrā plāna lomā - Edmunds Freibergs – Aleksejs Aleksandrovičs Kareņins izrādē "Anna Kareņina" Latvijas Nacionālajā teātrī
Gada baleta mākslinieks/māksliniece - Margarita Demjanoka – Titānija izrādē "Sapnis vasaras naktī", Margerita Gotjē izrādē "Kamēliju dāma" Latvijas Nacionālajā operā
Gada jaunais skatuves mākslinieks - Kaspars Kārkliņš – Čaks izrādē "Spēlē, Spēlmani!", Alders "Ugunī", Jasis "Laimesciema podniekdarbniecība" Liepājas teātrī
Gada jaunā skatuves māksliniece - Dana Čerņecova – lomas izradē "Graņonka", Sniegbaltīte izrādē "Ziema" M. Čehova Rīgas Krievu teātrī
Gada spilgtākā debija - Edgars Kaufelds – režija izrādē "Kas dzīvo rotaļkastē...?" Latvijas Leļļu teātrī
Gada mākslinieks - Mārtiņš Vilkārsis – "Ābels un Olga", "Vārnu ielas republika" Dailes teātrī
Gada kostīmu mākslinieks/māksliniece - Kristīne Pasternaka – "Seviljas bārddzinis" Latvijas Nacionālajā operā, "Anna Kareņina" Latvijas Nacionālajā teātrī
Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē - Juris Vaivods – "Ādama stāsts" Latvijas Nacionālajā teātrī, muzikālās partitūras autors un komponists; "Zagļi" Dailes teātrī, komponists
Gada kustību mākslinieks - Guna Ezermale – "Anna Kareņina" Latvijas Nacionālajā teātrī
Gada sasniegums muzikālajā izrādē - Raimonds Pauls izrādē "Leo. Pēdējā bohēma" Latvijas Nacionālajā teātrī
Foto no teātra izrādes "Lūgšana resnajai tantei" ("Frenija un Zūijs")
