„Attīstība nozarēs notiks tad, ja valsts pārvaldes līmenī būs aktīva un auglīga sadarbība starp ministrijām un institūcijām. Kultūras nozarei par prioritāru sadarbības partneri uzskatu Ekonomikas ministriju – mums ir kopīgi darbi darāmi radošo industriju attīstībai, kopā jāstrādā tūrisma industrijas pakalpojuma uzlabošanā, jāveido izpratne par kultūru kā eksporta nozari. Jomas, kurās saredzu iespēju sadarboties, ir nacionālais dizains un arhitektūra. Šādi, kopā strādājot, mēs radīsim nozarēm savstarpēju pievienoto vērtību," pēc tikšanās norādīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.
Pārrunājot ministriju prioritātes un turpmāko sadarbību, Žaneta Jaunzeme-Grende atzina, ka saskata kultūras nozares aktīvu līdzdalību gandrīz visos ekonomikas ministra Daniela Pavļuta izvirzītajos galvenajos darbības virzienos – gan inovāciju jomā un nodarbinātības veicināšanā, gan Latvijas ārējo ekonomisko interešu pārstāvniecībā.
Ministri tikšanās laikā apsprieda iespējas piesaistīt Ekonomikas ministrijas administrētos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus radošo industriju klāstera izveidošanai, pārrunāja ēku siltināšanas gaitu un potenciālu paplašināt programmu, lai uz ES līdzfinansējumu energoefektivitātes uzlabošanai varētu pretendēt valsts vai pašvaldību īpašumā esošās sabiedriskās ēkas, piemēram, teātri.
„Latvijas galvenā vērtība ir cilvēks, viņa idejas un radošums. Tieši inovatīvas idejas un radoša pieeja biznesā var radīt papildu pievienoto vērtību Latvijā ražotajiem produktiem un pakalpojumiem. Piemēram, dizains var kalpot par būtisku pievienotās vērtības radītāju mūsu ražojumiem, bet bagāta kultūras dzīve var nodrošināt papildu tūristu plūsmu, tāpēc pārnozaru sadarbība, ko paredz arī jaunā industriju politika, ir ļoti svarīga ekonomikas turpmākai attīstībai," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.