Projekta prezentācijai teātra mākslas festivālā „Saldķiršu mežs", kas notika maijā, bija grandiozi panākumi, tādēļ aktierim dzima ideja iestudēt vērienīgu izrādi-koncertu, kurā viņš varētu izmantot visu, ko neiespējami ietvert dramaturģijas šaurajos rāmjos. Iecere paredzēja saskaņot akadēmisku izpildījumu ar demokrātisku attieksmi pret klausītājiem, ar smaidu parunāt par nopietno. Tā radies absolūti jauns teatrāli-muzikāls žanrs, kam Krievijā līdz šim nav bijis analogu – izrāde, kurā galvenie varoņi ir "mūzika, "mākslinieks", "vārds", "deja" un "sižets". Spilgti, krāšņi, nevainojami.
"Sapņiem ir jāpiepildās, pat neraugoties uz laiku, kas skrien, velkas, piespiež un skubina. Sapnis var izbalēt, izgaist, atvadīties un aiziet pie citiem. To nedrīkst pieļaut. Pretojieties. Šodien es metu izaicinājumu un īstenoju savu sapni," – paziņo Oļegs Meņšikovs. „Jo pienāk laiks, kad atmiņas sāk irt, līdz sabirst smalkā smiltī... Tu vairs nespēj atcerēties savu klasesbiedru un pirmo skolotāju uzvārdus, mīļoto sejas. Es nevēlos nevienu ne uz ko aicināt, vēlos vienkārši palūgt, lai netiktu aizmirsts, kā paātrinās pulss, ieraugot mīļoto cilvēku, kā izskatās drauga smaids."
Iestudēts izjusti dziļš un sentimentāls ceļojums, grēksūdze, muzikāli zvaigznes memuāri orķestra pavadījumā ar poētiskām sadaļām: „atmiņa", „sapņi", „mīlestība". „ Es aiziešu pie citas, kad būs sadeguši tilti. Un viņa gandrīz tāda pati, kāda esi tu. Cik neparasta sakritība: arī nemīl mani, tā kā tu...(Dāvida Samoilova dzejas rindas) un Nino Rota, Ravēla, Čaplina ģeniālā mūzika, kuru atskaņo talantīgi mūziķi-virtuozi.
„Sapņu orķestris" – tas nav vienīgi Oļegs Meņšikovs, bet arī jaunais pūšamo instrumentu orķestris, kas stāsta skumjus un jautrus stāstus, dzied, dejo, izpilda solo un pavadījumus.
Itin visi programmu veidojošie elementi – vārds, mūzika, deja, gaisma, dekorācijas, kostīmi un daudz kas cits – savijušies tēlā „muzikāla izrāde", kuras fināls atgādina šampanieša dzirkstis. Orķestra varš, dejojoši mākslinieki un centrā – Oļegs Meņšikovs ar melnu cepuri uz vienas auss: „Es neesmu dzejnieks, arī ne brunets, ne varonis – brīdinu par to uzreiz. Tomēr es gaidīšu un ilgošos, ja neatnāksi satikties ar mani..." (fragments no dziesmas „Odesas osta". I. L. Frenkela vārdi, M. Tabačņikova mūzika, pazīstama L.Utjosova izpildījumā).
Tikšanās ar Oļegu Meņšikovu Rīgā notiks 23. janvārī Kongresu namā.