Lira Belakua, kura dzīvo un mācās Džordanas koledžā Oksfordā, nav gluži tāda pati, kā viņas vienaudzes. Meitenes iekšējā pasaule ir neiedomājami daudzpusīga - viņas iztēle spēj piešķirt dvēselēm fizisku formu, pārvēršot tās dzīvniekos, kuri līdzīgi cilvēkiem, vieni kļūst par draugiem, bet citi par ienaidniekiem. Kad pazūd Liras draugs Rodžers, meitene un viņas dēmons Panteleimons nolemj zēnu atrast. Meklējumu rezultātā abi drosminieki nonāk ziemeļu nemīlīgajā krāšņumā, kur pār ledu valda bruņoti lāči, caur sasalušām debesīm lido raganu karalienes un kur zinātnieku grupa veic eksperimentus, kas ir pārāk briesmīgi, lai par tiem runātu. Lira tiek galā ar savādajām šausmām, tikai lai sastaptos ar ko vēl bīstamāku... Šī tikšanās var aizvest pat aiz ziemeļblāzmas...
Filma veidota pēc Filipa Pulmana grāmatas "Ziemeļblāzma" motīviem.
Recenzija:
Smejies vai raudi klāt ir atkal kārtējā filma, kura it kā skaitās kaitīga no kristīga cilvēka skatupunkta. Kurā stūrī tad īsti Lucifers bija noslēpies ar savām kodētajām maldu mācībām īsti nepamanīju, varbūt filma ir uzmanīgi jāskatās reversā, kā agrāk, kad izziņoja kad kāda skaņu plate satur sātaniskus vēstījumus. Ja kā arguments kalpo fakts, ka Filips Pulmans pēc kura grāmatas " Ziemeļblāzma" motīviem uzņemta filma, ir ateists, tad jau varētu teju pusi bibliotēku nosvilināt. Visvairāk satraukumu izraisījusi filmā attēlotās meitenes cīņa ar organizāciju, kas it kā simbolizējot katoļu baznīcu un tā tālāk un bezgala. Viss kā parasti beidzas ar to, ka cilvēki sagāžas bariem, lai redzētu, kas tad par lietu un, kas tad nebūtu jāskatās un galu galā ja ļoti gribas, tad pat leduslāčiem filmā var piesiet kādu kaitniecisku uzskatu propagandu...
Šie lielie un mazie kari nez kāpēc iet roku rokā ar fantastikas žanra filmām un grāmatām, kuras pēdējo gadu laikā iekarojušas milzīgi popularitāti. Tiek aicināts dedzināt Harija Potera grāmatas un boikotēt filmas, kas kā zināms nav visai populārs pasākums. Interesanti, kāpēc nedzird šāda veida protestus, kad kino demonstrē kārtējo "Hosteli" vai "Zāģi"? Laikam jau pasakas satur kaut ko daudz bīstamāku, vai arī visa šī jezga ir daļa no smalkas PR kampaņas, kura jāpiebilst darbojas teicami. "Zelta kompass" pieskaitāms visai šai pasaku filmu industrijai, kas zeļ un plaukst un baro pēc romantisma izslāpušos mazos un lielos bērnus un, kā jau minēju viss notiek labākajās tradīcijās, jo kāds ir atkal sašutis un no mušas uztaisīts kārtējais skandāla zilonis.
Lai nu kas, bet dziļdomīgi vēstījumi nav šīs filmas mugurkauls, jo priekšplānā ir lielbudžeta fantāziju filmas grandiozā pompozitāte un specefektu parāde. Ja Filipa Pulmana grāmata patiešām sludina ko tādu, tad filma ir vienkāršojums, kas tikai liek plaši turēt actiņas un mutītes vaļā, kamēr mainās fantastiskas kadru virknes. Vienīgā prāta piepūle vajadzīga, lai neaplietos ar gāzētiem dzērieniem un neaizrītos ar popkornu. Te nu bija antikrists! "Harijam Poteram" un "Gredzenu pavēlniekam" šķiet būtu vairāk kur piesieties, jo tur vismaz samanāms kaut kas vairāk, nekā šajā, vizuāli skaistajā, bet saturiski bezgala vienkāršajā filmā.
Starp citu, cik filmās šogad Nikola Kidmena ir paspējusi nofilmēties? Šķiet kādās trijās vismaz "Margot at the Wedding","The Invasion" un arī šajā fantastikas žanra filmā Kidmena ir klāt, pie tam vēl pāris projekti ir procesā. Iespējams tas izskaidro samocīto smaidu un noguruma pēdas dažās fotogrāfijās un sajūtu, ka pāris lomas nospēlētas steigā un ar nodomu nopelnīt. Pat Daniels Kreigs, kas spēlēja kopā ar Kidmenu bezgala bez saturiskajā "The Invasion" ir atradis šeit lomu. Šis ir kaut kāds maratons vai kā?
Kopumā nekas vairāk vai mazāk kā spožs ziemassvētku produkts pasniegts īstajā laikā un vietā, nav ne vainas, bet pietrūkst saistvielas, rodas paviršības iespaids un kārtējo reizi visu mēģina izglābt tikai ar mirguļojošām gaismiņām, kas nav tas pats, kas idejas. Viss tas stāsts par bērnu prātu maitāšanu šķiet no pirkstiņa izzīsts un ir viltus trauksme.
Lomās: Nicole Kidman, Daniel Craig, Eva Green, Sam Elliott
Režisors: Chris Weitz
Mājas lapa: http://www.goldencompassmovie.com
