Žūrijas līmenis ĻOTI ZEMS - kā visai latvju literātōru saimei.
"Auroru Rubinshtein" nedzirdēju, bet vārds "rakstnieks" virsrakstā vien jau norāda, ka atkal savējiem, nevis normālam lasītājam.
Sabīnes Košeļevas "Rīga - Maskava" bija it raiti klausāms jauks gabaliņš ar daudzām vienkāršām, katram saprotamām un iepriekš zināmām atziņām par vienkāršām dzīves patiesībām un vienkāršiem publiskiem tēliem vienkāršam klausītājam, kas varēja māt līdzi ar galvu "jā, jā, cik trāpīgi! es arī tāpat domāju! autore tikpat gudra cik es - tātad ļoti gudra". Der avīzes komentāru rubrikai - analītiskā publicistika. Tak ne jau daiļliteratūra!
Miķelis Marnauza tiešām lasīja atraktīvi, malacis. Bet teksti - tādas humoreskas vidējiem prātiem, nekāds cits žanrs tur nesanāk, toties šim žanram - humors daudz par seklu, par uzbāzīgu iegrūstu pusaklās acīs, un par izkliedētu neadekvāti garajā tekstā. Perspektīvs bērns, būtu pelnījis veicināšanas medāli (šokolādes). Šī balva var izrādīties nāvējoša: puisis apstāsies pie sasniegtā un augstāk par a la Māri Bērziņu nekad neizaugs.
No otrā ešelona Daces Rukšānes "Skrējienu" un Ineses Paklones "Jūs nemīlat Brāmsu" nedzirdēju, bet Māra Bērziņa "Gūtenmorgens un Prozas lasījumi"... Gūtenmorgens vienmēr garlaikojis ar savu samocīto lēnprātību asprātības vietā, un ja vēl nav spēts neko asprātīgāku kā Prozas lasījumos Gūtenmorgenu iebāzt Prozas lasījumos - varbūt labi, ka nedzirdēju.
Galveno balvu - Agneses Rutkēvičas "Melnais uzvalks" - nedzirdēju. Ar interesi gaidīšu publikāciju. Bet no visiem dzirdētajiem nesalīdzināmi augstāks līmenis par visiem pārējiem kopā ņemtiem bija Darjas Tihomirovas "trejsejai" "Ceļamaize krustcelēs" - par bojāeju, labsmaržību un sērdienīti. Kas izskanēja tajā pašā lasījumā, kurā Marnauzas bērnišķīgās blēņas un Košeļevas skuķa dienasgrāmata - nesalīdzināmi zemākas klases intelekta produkti, bet apbalvoti. Kas netieši, bet pamatoti ļauj secināt, ka arī starp nedzirdētajiem apbalvotajiem nekas šai ejejai līdzās nestāv. (Par neapbalvotajiem nedzirdētajiem gan nezinu: ļoti var būt, ka podā izmests pa patiesai pērlei.)
Alternatīvā žūrija balvas piešķīra Ingai Ābelei, Ingai Žoludei un Andrai Manfeldei. Tas ir pats smieklīgākais. Alternatīvā žūrija parasti ir kaut kas tāds, kas var opozicionēt iesīkstējušam autoritāšu viedoklim. Bet te - "alternatīvā" žūrija sastāv no studentiņiem, kam jāvērtē autoritātes, kas viņiem aktuālajā dzīves mirklī ir vadzvaigznes - un gan jau pat tiešā veidā pasniedzējas. Te nu marnauzām nespīdēja, šīs balvu saņēmējas gan varēja neko vispār nelasīt, tikai norādīt savām audzēknēm pasta adresi balvu piegādei.
Komentāri rakstam: Zināmi festivāla „Prozas lasījumi 2011" laureāti
jaunākie lejā
Valdis Felsbergs 14.12.2011. 11:10
Žūrijas līmenis ĻOTI ZEMS - kā visai latvju literātōru saimei.
"Auroru Rubinshtein" nedzirdēju, bet vārds "rakstnieks" virsrakstā vien jau norāda, ka atkal savējiem, nevis normālam lasītājam.
Sabīnes Košeļevas "Rīga - Maskava" bija it raiti klausāms jauks gabaliņš ar daudzām vienkāršām, katram saprotamām un iepriekš zināmām atziņām par vienkāršām dzīves patiesībām un vienkāršiem publiskiem tēliem vienkāršam klausītājam, kas varēja māt līdzi ar galvu "jā, jā, cik trāpīgi! es arī tāpat domāju! autore tikpat gudra cik es - tātad ļoti gudra". Der avīzes komentāru rubrikai - analītiskā publicistika. Tak ne jau daiļliteratūra!
Miķelis Marnauza tiešām lasīja atraktīvi, malacis. Bet teksti - tādas humoreskas vidējiem prātiem, nekāds cits žanrs tur nesanāk, toties šim žanram - humors daudz par seklu, par uzbāzīgu iegrūstu pusaklās acīs, un par izkliedētu neadekvāti garajā tekstā. Perspektīvs bērns, būtu pelnījis veicināšanas medāli (šokolādes). Šī balva var izrādīties nāvējoša: puisis apstāsies pie sasniegtā un augstāk par a la Māri Bērziņu nekad neizaugs.
No otrā ešelona Daces Rukšānes "Skrējienu" un Ineses Paklones "Jūs nemīlat Brāmsu" nedzirdēju, bet Māra Bērziņa "Gūtenmorgens un Prozas lasījumi"... Gūtenmorgens vienmēr garlaikojis ar savu samocīto lēnprātību asprātības vietā, un ja vēl nav spēts neko asprātīgāku kā Prozas lasījumos Gūtenmorgenu iebāzt Prozas lasījumos - varbūt labi, ka nedzirdēju.
Galveno balvu - Agneses Rutkēvičas "Melnais uzvalks" - nedzirdēju. Ar interesi gaidīšu publikāciju. Bet no visiem dzirdētajiem nesalīdzināmi augstāks līmenis par visiem pārējiem kopā ņemtiem bija Darjas Tihomirovas "trejsejai" "Ceļamaize krustcelēs" - par bojāeju, labsmaržību un sērdienīti. Kas izskanēja tajā pašā lasījumā, kurā Marnauzas bērnišķīgās blēņas un Košeļevas skuķa dienasgrāmata - nesalīdzināmi zemākas klases intelekta produkti, bet apbalvoti. Kas netieši, bet pamatoti ļauj secināt, ka arī starp nedzirdētajiem apbalvotajiem nekas šai ejejai līdzās nestāv. (Par neapbalvotajiem nedzirdētajiem gan nezinu: ļoti var būt, ka podā izmests pa patiesai pērlei.)
Alternatīvā žūrija balvas piešķīra Ingai Ābelei, Ingai Žoludei un Andrai Manfeldei. Tas ir pats smieklīgākais. Alternatīvā žūrija parasti ir kaut kas tāds, kas var opozicionēt iesīkstējušam autoritāšu viedoklim. Bet te - "alternatīvā" žūrija sastāv no studentiņiem, kam jāvērtē autoritātes, kas viņiem aktuālajā dzīves mirklī ir vadzvaigznes - un gan jau pat tiešā veidā pasniedzējas. Te nu marnauzām nespīdēja, šīs balvu saņēmējas gan varēja neko vispār nelasīt, tikai norādīt savām audzēknēm pasta adresi balvu piegādei.