Kārļa Dziļlejas dzeju lasīs Ģirts Jakovļevs, muzicēs Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas Andra Paula Kameransambļa klases audzēkņi. Būs iespēja tikties ar pieredzējušiem literatūrzinātniekiem un iepazīt literatūrvēsturnieku un teorētiķu jauno paaudzi:
Ilgonis Bērsons. Jauni un mazzināmi fakti par Kārli Dziļleju
Andrejs Grāpis. Poētika plus...
Jūlija Dibovska. Andreja Upīša naturālisma, reālisma un darbu ekranizāciju valgos un valdzinājumā
Una Alksne. Estētisms Friča Bārdas lirikā
Aija Lūse. Nieki un izpriecas Kārļa Krūzas dienasgrāmatās
„Es dzimis ziemas dienā rēnā, / Kad zilas ēnas sniegos krīt / Un baltos laukos miers vien mīt," – tā dzejolī rakstīja Kārlis Dziļleja, kuram 13. decembrī apritēs 120. dzimšanas diena.
Līdzīgi citiem padomju laikā noklusētajiem literātiem, arī Kārlis Dziļleja tā īsti nav atgriezies mūsdienu dzīvajā kultūras atmiņā.
Kārlis Dziļleja dzimis 1891. gadā Pastendē zemnieku ģimenē. Mācījies Stendes pagastskolā, Talsu pilsētas skolā, pedagoģiskajos kursos Cēsīs, Belgorodas skolotāju institūtā un Augstākajos komerczinību kursos Petrogradā.
Pirmās literārās publikācijas parādās 1908. gadā. Kārlis Dziļeja ir bijis Strādnieku teātra direktors, žurnāla „Domas" redaktors, Rīgas domnieks, Tautas augstskolas lektors un skolotājs dažādās skolās. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju un 1949. gadā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, kur turpināja rosīgu sabiedrisko darbību. Mūžībā aizgāja 1963. gadā.
Kārļa Dziļlejas literārās darbības lauks bija plašs: viņš rakstīja dzeju, stāstus, tēlojumus bērniem, literatūrteorētiskas apceres, grāmatu un teātra izrāžu recenzijas, tulkoja krievu un vācu rakstnieku darbus. Vēl aizvien kultūrvēsturisko nozīmi nav zaudējušas viņa monogrāfiskās apceres ar bagātīgu faktu materiālu: „Jānis Asars dzīvē un darbā" (1925), „Garlībs Merķelis" (1935), „Janis Rozentāls" (1936), „Ādolfs Alunāns"(1937), „Vecais Stenders" (1938), „Neredzīgais Indriķis"(1938).
Vairākkārt Kārlis Dziļleja pievērsies dzejas poētikas izveidei. Arī padomju laikā, kad Dziļlejas kā emigranta vārdu nedrīkstēja pieminēt, daudziem jaunajiem literātiem, tai skaitā Ojāram Vācietim, Dziļlejas „Poētika" bija kā mācību grāmata amata prasmes apguvē.
Jānis Plotnieks savās atmiņās par studiju laiku kopā ar Ojāru Vācieti rakstīja: „Un tā ir Kārļa Dziļlejas „Poētika", kas tobrīd mums šķiet kā jaunas, brīnumainas pasaules atklāsme: tur īsi, kodolīgi salikts iekšā viss par dzeju, par poēziju, sākot no vienkāršas kvartas un beidzot ar dubulto rondo, sonetu vainagu. Lieliska arodmācības grāmata dzejdarim, dzejniekam! Par pašu šīs grāmatas autoru mums nav zināms ne tik, cik melns aiz naga."
Literārajā vakarā "Vijole naktī" literatūras vēsturnieks Andrejs Grāpis, kurš savulaik sagatavojis vairākus mācību līdzekļus dzejas poētikā gan pamatskolai, gan vidusskolai, dalīsies pārdomās par šo literatūras teorijas nozari, bet literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, kurš gatavo grāmatu par Kārli Dziļleju, iepazīstinās ar pētniecības procesā jaunatklātajiem biogrāfijas un literārās darbības faktiem.
Jau piecpadsmit gadus darbojas Kārļa Dziļlejas fonds, kas izveidots ar viņa meitas un dramaturga Mārtiņa Zīverta sievas Ilzes Zīvertes finansiālu atbalstu. Ik gadus fonds rīko studentu kursadarbu, bakalaura darbu un maģistra darbu konkursu literatūrzinātnē. Šobrīd tas ir vienīgais konkurss, kas rosina un godalgo pētījumus latviešu literatūrzinātnē.
Konkursam tiek iesūtīti studentu pētnieciskie darbi no Latvijas Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas un Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes augstākajām mācību iestādēm. Starp konkursā godalgotajiem ir jau tagad esošie jaunie augstskolu pasniedzēji kā Pauls Daija u.c., vairākkārt apbalvotas ir arī pasākuma "Vijole naktī" viešņas Aija Lūse un Jūlija Dibovska.
Aija Lūse savos pētnieciskajos darbos pievērsusies interesanta kultūrvēsturiskā materiāla – Kārļa Krūzas dienasgrāmatu, kas glabājas Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu fondā, izpētei, savukārt Jūlija Dibovska, pētot gan literatūras virzienu naturālisma un reālisma izpausmes, gan literāro darbu ekranizācijas, ir kļuvusi par Andreja Upīša daiļrades respektējamu pētnieci.
Una Alksne, kura šogad ieguva balvu bakalaura darbu grupā, iepriecināja konkursa žūriju ar savu Friča Bārdas daiļrades interpretāciju.
Pasākumu "Vijole naktī" Akuratera muzejā rīko Kārļa Dziļlejas fonda valde.
Tuvāka informācija pa tālruni 26703293 (Maira Valtere) vai e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv; akuratera.muz@inbox.lv.
Foto: Kārlis Diļleja. Publicitātes foto