Lekcijas nosaukuma provokatīvā forma šķietami vedina domāt, ka tajā tiks sniegta negatīvi kritiska atbilde. Teorijai var tikt uzstādīti visdažādākie formālie kritēriji, taču gadījumā, kad pasaulē nepastāv kaut kas tāds kā, piemēram, vispārīgi akceptēta arhitektūras teorija, svarīgāk apzināties tos domāšanas virzienus, kas mēģina sniegt atbildes uz noteiktiem jautājumiem, kas arī nosaka šādas teorijas vajadzību. Arhitektūras teorija nevar izvairīties no konkrētu arhitektūras objektu (uz brīdi pieņemot, ka šis ir neproblemātisks jēdziens) analīzes, tad kāpēc šo domāšanu par arhitektūru nesākt šeit un tagad?
Par atskaites punktu manai lekcijai šoreiz kalpos nesen iznākusī grāmata "5x10. Latvijas arhitektūra kopš 1991. gada", kurā apkopotas piecu Latvijas arhitektūras kritiķu domas par Latvijas arhitektūru un desmit labāko arhitektūras objektu izvēle. Lai arī šie esejveidā uzrakstītie spriedumi neatbilst formāliem priekšstatiem par to, kādai jābūt teorijai, tie visi kopā iezīmē interesantu uzskatu tīklojumu, kurā iezīmējas arhitektūras izpratnei būtiski mezglpunkti.
Līdz ar to lekcijas nosaukumā minēto jautājumu es gribētu pārfrāzēt: vai Latvijā iespējams veidot arhitektūras teoriju, kas atbildētu tiem izaicinājumiem, ko izvirza arhitektūras saprašana? Jebkurš arhitektūras vērtējums izriet no šādas teorijas vai priekšstatiem par arhitektūru, kas to aizvieto. (Varbūt šī piebilde ir lieka, bet ar vārdu "arhitektūra" šajā gadījumā tiek domāta nevis tikai telpiska struktūra, ko lietojam vai nelietojam, bet gan ar nozīmi apveltīts – semantisks – veidojums, kuru saprotam vai nesaprotam.)
Ieejas maksa - 2 LVL.